Mūsdienās vērojamā straujā attīstība informācijas tehnoloģiju sfērā būtiski ietekmē daudzas cilvēka dzīves sfēras. Izņēmums nav arī kriminālprocesa norises kārtība. Informācijas saņemšana, nodošana un saglabāšana, kā arī cilvēku saziņa ar tehniskajiem līdzekļiem ir kļuvusi daudz ātrāka un vienkāršāka, un tas ļauj būtiski ekonomēt laika, cilvēku un citus resursus.

Tiesības veikt kriminālprocesuālās darbības, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference) regulētas Kriminālprocesa likuma (KPL) 382.pantā, kura pirmajā daļā paredzēts, ka kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu iespējami ātrāk un ekonomiskāk. Tomēr ātrums un ekonomiskums dažkārt var būtiski ietekmēt kriminālprocesā iesaistīto personu intereses, apdraudēt to tiesību pilnvērtīgu izmantošanu un radīt citas negatīvas sekas, kas aplūkotas turpinājumā, pievēršoties tieši tehnisko līdzekļu izmantošanas problemātikai informācijas apmaiņā.

Kriminālprocesā procesuālajās darbībās informācijas apmaiņai tehnisko līdzekļu izmantošanas iespēja noteikta jau kopš KPL spēkā stāšanās 01.10.2005., tomēr praksē šī iespēja realizēta samēra neaktīvi. Piemēram, krimināllieta videokonferences režīmā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas zālē pirmo reizi iztiesāta tika 25.09.2012. Tādējādi tehnisko līdzekļu izmantošanas praktiskās problēmas tikai sāk "izgaismoties".