Šķīrējtiesas pilnvaras lūgt tiesvedības izdevumu nodrošinājumu ir viens no jautājumiem, kas izraisījis vislielākos strīdus un nesaprašanās dažādās Eiropas Savienības valstu un citās jurisdikcijās. Aplūkosim, kādas ir atšķirības starp dažādu valstu šķīrējtiesu režīmiem un vadošo šķīrējtiesu institūciju reglamentiem un kādas sekas praksē var rasties šo atšķirību dēļ!

Tiesvedības izdevumu nodrošinājuma prasība ir lūgums nodrošināt izdevumus, ko radījusi pretējā puse, gadījumā, ja tās prasība netiks apmierināta, un tas parasti ir atbildētāja interesēs.

Tiesvedības izdevumu nodrošinājums attiecas tikai uz juridisko pakalpojumu izdevumu kompensāciju un izdevumiem, kas radušies procesa gaitā. To var uzskatīt par "drošības naudu", kas jāiemaksā prasītājam (vai personai, kas ceļ pretprasību), lai segtu pretējās puses izmaksas šķīrējtiesas procesā. Tās iemaksa ir nosacījums, lai prasītājs (vai persona, kas ceļ pretprasību) varētu turpināt prasības uzturēšanu. Parasti nodrošinājums ir bankas garantijas formā - iemaksa darījuma kontā, vai līdzīga veida nodrošinājums.