Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma (DL) regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.

Lietas būtība

AT Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 11.februāra spriedumā lietā SKC-292/2019 risināta diezgan amizanta situācija, kurā darba devējs kļūdaini pārskaitījis darba algu uz darbinieka iepriekšējā darba līgumā norādīto bankas kontu (ar darbinieku dažādos periodos bija slēgti atsevišķi darba līgumi darba specifikas dēļ). Tā rezultātā darba alga tika izmantota kredītsaistību dzēšanai pret banku, un darbinieks šo naudu nevarēja izmantot. Tāpēc darbinieks vērsās tiesā ar prasību pret darba devēju par darba algas piedziņu, pamatojot savu pozīciju ar to, ka spēkā esošajā darba līgumā norādīts cits bankas konts.