Vides tiesību ainava Latvijā un pasaulē, visticamāk, mainīsies samērā strauji. Iepriekšējā rakstā analizējām situāciju Latvijā, bet nu laiks ielūkoties zaļo tiesvedību jomas pasaules tendencēs. Jau šobrīd zaļo tiesvedību apjoms strauji palielinās.

Raksta līdzautors: BENNO BUTULIS, SIA "ZAB PricewaterhouseCoopers Legal", zvērināts advokāts

Nevis "Kā?", bet "Vai?"

Latvijas vides tiesvedību praksē, ko pamatā veido lietas par ietekmes uz vidi novērtējumu, raksturīga pieeja, kad projekts (paredzētā darbība), kas principā pieļauts normatīvajos aktos, pamatā ir atļaujams, ja vien ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā izvērtētas un ņemtas vērā visas būtiskās ietekmes, kā arī paredzēti atbilstoši pasākumi, lai projektu īstenotu.

Savukārt, analizējot pasaules praksi, redzams, ka, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu jeb Paris 2030, pieteicēji sākuši veiksmīgi iebilst pret projektiem kopumā. Spilgts piemērs ir Lielbritānijā notikusī tiesvedība, kuras rezultātā, pamatojoties uz Parīzes nolīgumu, aizliedza papildu skrejceļa izbūvi Hītrovas lidostā (2020. gada 16. decembra spriedums lietā ""Plan B Earth" un citi pret Satiksmes valsts sekretāru"). Vēl viena uz šo nolīgumu balstīta tiesvedība, kuras pamatā ir prasība aizliegt izbūvēt slānekļa eļļas rūpnīcu, uzsākta Igaunijā (lieta ""Fridays for Future Estonia" pret "Eesti Energia"", spriedums vēl nav pieņemts). Turklāt pamats dažādu projektu aizliegumiem bijuši arī vietējie normatīvie akti, piemēram, Velsā (2019. gada 8. februāra spriedums lietā ""Gloucester Resources Limited" pret Plānošanas ministru") vai vairākos gadījumos Polijā (piemēram, 2019. gada 26. jūlija spriedums lietā ""Open-Pit Mines NO" pret "Group PZU S.A."")).