Privātās dzīves neaizskaramība tiesu praksē
2021-04-09
Toms Tīdemanis, SIA “TGS Baltic zvērinātu advokātu birojs”, jurists, zvērināta advokāta palīgs
Klausies
Jautājums par privāto dzīvi jau iepriekš aktualizējās saistībā ar īstenojamo datu aizsardzības reformu. Šajā pārmaiņu un ārkārtējās situācijas laikā, kad attālinātais darbs jeb darbs no mājām strauji palielinājies un mainījis mūsu ikdienas dzīvi, tas ir vēl aktuālāk, jo nošķirt darbu no privātās dzīves kļūst arvien grūtāk.
Raksta līdzautors: Jānis Kāršenieks, ZAB "TGS Baltic" jurists
Ne velti arī Eiropas Parlamenta deputāti aicinājuši sagatavot regulējumu, kas darbiniekiem visā Eiropas Savienībā piešķirtu tiesības pēc darba laika digitāli "atslēgties" no darba, piemēram, nepārbaudīt darba e-pastu vai neatbildēt uz darba zvaniem, neradot darbiniekam negatīvas sekas.
Arī profesionālā pieredze un tiesu prakse beidzamā laikā apliecina, ka ar privāto dzīvi saistīto aspektu loks ir ļoti plašs. Īpaši izceļams ir Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 20. augusta spriedums lietā SKC-605/2019, kurā sniegtas vairākas būtiskas atziņas par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpuma aspektiem darba tiesiskajās attiecībās, to konstatēšanu un pierādīšanu. Tās īsumā aplūkotas raksta turpinājumā.
Lietas būtība
Darba devējs tiesā cēla prasību pret darbinieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 1. punktu, 110. panta 4. daļu un 130. pantu, uzskatot, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu un noteikto darba kārtību. Prasība pamatota ar to, ka darbinieks vairāku nedēļu ilgā laika posmā neattaisnoti kavējis darbu, nav informējis par neierašanās cēloņiem un darba vietas patvaļīgas atstāšanas iemesliem pirms darba laika beigām, kā arī nav sācis pildīt precizētos pienākumus un nav apmeklējis rīkojumā noteikto darba vietu.
Viens no pēdējā laika progresīvākajiem Satversmes tiesas spriedumiem ir lieguma aizliegt audzēt dzīvniekus kažokādas ieguvei atzīšana par atbilstošu Satversmei. Lasot šo spriedumu, daļai lasītāju būs grūti valdīt asaras, tomēr tas parāda gan tiesnešu, gan visas sabiedrības morālo un ētisko vērtību maiņu, un ceram, ka tā ir neatgriezeniska. Analizējam spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 26. Jūl. 2024
Šī gada martā stājās spēkā galīgais nolēmums gandrīz 8 gadus ilgušajā preču zīmju strīdā starp akciju sabiedrību “Air Baltic Corporation” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Baltic Taxi” par preču zīmēm “Baltic Taxi”. Senāta spriedumā šajā lietā tika izteiktas vairākas būtiskas atziņas, kas visdrīzāk tiks citētas turpmākās preču zīmju strīdu tiesvedībās. Senāta atziņas tostarp attiecas arī uz tādu Latvijas tiesu praksē visai reti analizētu jēdzienu kā preču zīmju “saime” jeb “sērija”.
Tiesvedības
06:00, 3. Jūl. 2024
Vai pieteikuma priekšmetam jābūt saistītam ar mērķi, kuru pieteicējs vēlējies panākt, vēršoties iestādē? Apskatām Senāta 2023.gada 5.decembra lēmumu lietā SKA-973/2023.
Tiesvedības
06:00, 26. Jūn. 2024
Jebkurai personai saskaņā ar Satversmes normām ir tiesības uz vārda brīvību, tostarp arī tiesības vērsties pie valsts un pašvaldības iestādēm ar lūgumu par to rīcībā esošas informācijas izsniegšanu. Vai persona drīkst lūgt iestādes skaidrojumu par kādu tās kompetencē esošu jautājumu un vai iestādei sniegtais lēmums ir jāpamato? Vai tas ir atbilstoši kārtībai, kas noteikta Iesniegumu likumā? Analizējam Senāta atziņas!
Tiesvedības
06:00, 12. Jūn. 2024
Ar Senāta 2024.gada 26.marta spriedumu lietā SKC-81/2024 pirmo reizi judikatūras līmenī ir skaidrotas Civillikuma 2144.pantā ietvertās izīrētāja vai iznomātāja tiesības tūliņ prasīt visas nomas vai īres naudas samaksu gadījumā, ja īrnieks vai nomnieks izbeidz līgumu bez tiesiska pamata pirms līgumā noteiktā termiņa.
Tiesvedības
06:00, 31. Mai. 2024
Veicot uzņēmējdarbību, ikvienai fiziskai vai juridiskai personai var rasties situācijas, kad darījumu partneris nepilda apņemtās saistības un nepieciešams vērsties tiesā vai šķīrējtiesā ar prasību par saistību piespiedu izpildi. Gatavojot prasības pieteikumu patstāvīgi vai ar pārstāvi (advokātu vai juristu), nereti rodas jautājumi, ko nozīmē termini “judikatūra” un “tiesu prakse”, uz kuru ir jāatsaucas prasības pieteikumā līdztekus izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem. Skaidrojam!
Klausies
Tiesvedības
06:00, 28. Mai. 2024
Senāts 2024.gada 31.janvārī pieņēma interesantu un apjomīgu spriedumu lietā SKC-10/2024, kas ir nozīmīgs judikatūras papildinājums. Tas sniedz būtiskas atziņas attiecībā uz preču zīmju normatīvā regulējuma piemērošanu laikā, kā arī telpisku preču zīmju reģistrācijas kritērijiem Latvijā un tehniska efekta izvērtēšanas kritērijiem.
Tiesvedības
06:00, 22. Mai. 2024
Senāts 2023.gada 20.decembrī pieņēma spriedumu lietā SKC-1203/2023, kurā fiziska persona bija iesniegusi blakus sūdzību par tiesas atteikšanos piedzīt tiesāšanās izdevumus no uzņēmuma par labu personai. Spriedumā tika meklēta atbilde uz jautājumu – kā noteikt, ka atteikšanās no prasības notikusi tikai un vienīgi tāpēc, ka atbildētājs to labprātīgi apmierinājis pēc prasības celšanas?
Tiesvedības
06:00, 21. Mai. 2024
Jautājums par drošu darba vidi ir vienlīdz svarīgs kā darbiniekiem, tā darba devējiem. Tomēr nozīmīgs ir jautājums – kādas sekas draud darba devējam gadījumos, kad tiek konstatēts darba drošības prasību pārkāpums? 2024.gada februārī Senāta Krimināllietu departaments anonimizēto nolēmumu klasifikatoram pievienoja slēgtā tiesas sēdē izskatītu spriedumu lietā SKK–[N]/2023, kurā cita starpā izklāstīja būtiskas tēzes, kas attiecināmas uz kriminālatbildības iestāšanās vērtēšanu darba aizsardzības noteikumu pārkāpuma gadījumā.
Tiesvedības
06:00, 17. Mai. 2024
Ministru kabinets šī gada sākumā atbalstīja grozījumus Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu. Lai arī konkrētie grozījumi vēl aizvien nav pieņemti Saeimā, ir vērts jau laicīgi zināt, kas no tiem sagaidāms un kādas būs pušu tiesības un iespējas pēc grozījumu pieņemšanas un stāšanās spēkā.
Tiesvedības
06:00, 14. Mai. 2024
Laikā, kad atbilstoša darbaspēka pieejamība ir kļuvusi par nopietnu problēmu, darbinieku profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana kļūst vēl būtiskāka nekā iepriekš. Šajā kontekstā ir interesants Senāta 2024.gada 25.janvāra spriedums lietā SKC-20/2024, kurā tika izskatīts jautājums, kāda veida apmācības darba devējs var segt un kā vērtējams noslēgtais aizdevuma līgums studiju maksas segšanai maģistra grāda iegūšanai.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 7. Mai. 2024
Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa spriedums lietā 2020-34-03 paredz nodrošināt ekonomisko un sociālo aizsardzību personām, kas likumā noteiktajā kārtībā ir noslēgušas partnerību, konkrētajā lietā mantojuma atstājēja partnerim piemērojot samazinātu valsts nodevu par mantotā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tomēr spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja nav paredzēta, tāpēc Tieslietu ministrija rosinājusi izmaiņas.
Tiesvedības
06:00, 2. Mai. 2024
Senāts 2024.gada 17.janvāra spriedumā lietā SKC-129/2024 analizēja, vai darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu situācijā, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar tiesas spriedumu.
Tiesvedības
06:00, 29. Apr. 2024
Eiropas Savienības Tiesa pagājušā gada laikā izskatījusi vairākas lietas, kurās gūtās atziņas varētu interesēt lielu daļu uzņēmēju. Apskatām lietas par brīvas pārvietošanās ierobežojumu, neitrālas vides nodrošināšanu darbavietā un atvaļinājuma uzkrājumu, ja darbinieks ir ilgstoši slimojis.
Tiesvedības
06:00, 22. Apr. 2024
Konkurences padome 2021.gada jūlijā nāca klajā ar vienu no pēdējo gadu skandalozākajiem paziņojumiem – tika atklāts kartelis, kas ilgstoši pastāvējis starp vadošajiem būvniecības uzņēmumiem. Izskatām svarīgākās atziņas, kas tirgus dalībniekiem būtu jāņem vērā savā darbībā.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 4. Apr. 2024