Piegādātāja tiesības precizēt informāciju
2021-09-13
Artūrs Valderšteins, ZAB "COBALT", jurists
Publiskie iepirkumi ir ietilpīga tēma, kurā nozīme ir daudziem dažādiem aspektiem. Iespējams, tieši tādēļ par iepirkumiem nereti notiek arī tiesvedības, jo finanšu apjomi ir lieli un katra puse aizstāv savas intereses. Šoreiz analizēsim kādu aktuālu spriedumu par piegādātāja tiesībām precizēt iepirkuma informāciju.
Iepirkumos pretendenti nereti pasūtītājam neiesniedz visu nolikumā prasīto informāciju un dokumentus. Tā notiek gan vienkāršu kļūdu vai aizmāršības dēļ, gan nepareizi izprotot nolikuma prasības. Iespējamas arī situācijas, kad pretendents uzskata, ka pasūtītājs kļūdījies, nosakot konkrētas nolikuma prasības, un mēģina labot pasūtītāja izveidotās veidlapas vai apzināti nesniedz pieprasīto informāciju, lai uzsvērtu nolikuma nepareizību. Vairumā gadījumu šādās situācijās pasūtītājs izslēdz pretendentu no turpmākās dalības iepirkumā.
Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma (PIL) 41. panta 6. daļā paredzēts, ka pasūtītājs tiesīgs pieprasīt, lai kandidāts vai pretendents izskaidro vai papildina iesniegto informāciju vai iesniedz trūkstošos dokumentus, ja pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs. Pasūtītāji mēdz šādu iespēju izmantot un lūdz izskaidrot nepilnīgo informāciju vai dokumentu trūkumu. Minētais regulējums un pasūtītāja rīcība nereti rada maldinošu iespaidu, ka pieļaujams mainīt iesniegto pieteikumu vai piedāvājumu un pēc nolikumā paredzētā termiņa beigām iesniegt jaunu informāciju vai jaunus dokumentus, kas nebija ietverti sākotnējā piedāvājumā. Taču atbilstoši Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras atziņām neskaidras informācijas precizēšana pieļaujama, ja tā nerada piedāvājuma grozīšanu (šāda atziņa izriet, piemēram, no Senāta 2018. gada 31. oktobra sprieduma lietā SKA-1006/2018).
Šīs problēmas un pārpratumi biežāk rodas saistībā ar tehniskajā un finanšu piedāvājumā ietverto vai neietverto informāciju un dokumentiem. Taču kļūdas arī pieļauj, apliecinot atbilstību nolikumā paredzētajām kvalifikācijas prasībām. To, kādā mērā pasūtītājs tiesīgs prasīt un pretendents papildināt trūkstošo informāciju un dokumentus, kas pierāda atbilstību kvalifikācijas prasībām, Senāts skaidrojis 2021. gada 18. jūnija spriedumā lietā SKA-176/2021.
Mediācijas koncepts ir ļoti sens, taču mūsdienu izpratnē, mediācija kā strukturēts process ir salīdzinoši jauna metode strīdu risināšanā. Mediāciju kā vienu no alternatīvo strīdu risināšanas līdzekļiem var izmantot, lai atrisinātu dažādus strīdus. Visbiežāk tā tiek izmantota ģimenes, komerctiesību un darba tiesību strīdos.Bet vai mediācija būtu efektīvs strīdus risināšanas rīks arī apdrošināšanas tiesībās? To pētīsim šajā rakstā.
Tiesvedības
06:00, 4. Dec. 2024
Ikviens, kuram nācies saskarties ar tiesvedību, apzinās, ka tiesas sprieduma saņemšana nozīmē strīda atrisinājumu par labu kādai no pusēm. Taču tas vēl negarantē, ka saistības tiks izpildītas nekavējoties. Gadījumos, kad nolēmums netiek labprātīgi pildīts, pastāv iespēja saņemt izpildu rakstu, kas ļauj nodrošināt nolēmuma izpildi piespiedu kārtā. Kā to izdarīt?
Tiesvedības
06:00, 29. Nov. 2024
Strīdi starp nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav nekas neparasts. Šoreiz izskatām kādu nozīmīgu lietu, kas kalpos par vērtīgu pienesumu Latvijas tiesu praksei. Tajā Senāts lēmis par apkures izdevumu kā nepieciešamo izdevumu kompensēšanu. Izskatām lietu!
Tiesvedības
06:00, 27. Nov. 2024
2024.gada septembrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiesās personas par manipulācijām “Nasdaq Riga” biržā. Šī lieta pievērš uzmanību atsevišķiem normatīvā regulējuma aspektiem, kas varētu būt uzlabojami, lai mazinātu tirgus manipulāciju risku un atbalstītu Latvijas kapitāla tirgus attīstību.
Tiesvedības
06:00, 20. Nov. 2024
Uzņēmējdarbībā neviena no darījuma pusēm nevar būt pilnīgi pārliecināta, ka ikviens darījums būs veiksmīgs un visi partneri godprātīgi pildīs savas saistības. Ja strīds starp darījumā iesaistītām pusēm nonāk līdz tiesai vai šķīrējtiesai, ir svarīgi zināt, kā pasargāt sevi no riska, ka labvēlīgs spriedums varētu palikt neizpildīts.
Tiesvedības
06:00, 15. Nov. 2024
Senāts 2024.gada 19.jūnija spriedumā lietā SKC-60/2024 ir ne tikai analizējis faktoringa līguma un cesijas kopīgās un atšķirīgās iezīmes, bet arī skaidrojis, vai būvniecības līgumā veiktam cenas samazinājumam saistībā ar izpildītāja pieļautiem defektiem ir ieskaita raksturs vai šāda pasūtītāja rīcība tomēr atzīstama par līgumisko tiesību izlietošanu.
Tiesvedības
06:00, 13. Nov. 2024
Viena un tā paša strīda vairākkārtēja izskatīšana starp tām pašām pusēm var radīt nenoteiktību un mazināt tiesisko stabilitāti. Šī iemesla dēļ Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību pamatprincips ir res judicata, kas nodrošina spēkā stājušos spriedumu negrozāmību un galīgumu. Vairāki ES normatīvie akti reglamentē tās dalībvalstu pienākumu automātiski atzīt citās dalībvalstīs pieņemtus un spēkā stājušos spriedumus civillietās, komerclietās, ģimenes un mantojuma lietās, tomēr administratīvajām lietām šāds visaptverošs mehānisms nepastāv.
Tiesvedības
06:00, 8. Nov. 2024
2024.gada 10.septembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-48/22 P, noraidot “Google”, LLC un tās meitasuzņēmuma “Alphabet”, Inc. apelācijas sūdzību par 2021.gada 10.novembra Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-612/17. Tādējādi uzņēmumiem būs jāsamaksā Eiropas Komisijas 2017.gadā uzliktais naudas sods 2,4 miljardu eiro apmērā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu par “Google Shopping” pakalpojuma piedāvāšanu.
Tiesvedības
06:00, 1. Nov. 2024
Ar saistībām, kuru izpildei ir noteikts konkrēts termiņš, var sastapties ne vien ikdienas gaitās, bet arī darījumu vidē. Neievērojot darījuma partnera, valsts iestāžu vai citus noteiktos termiņus, var saskarties ar nepatīkamām sekām. Līdzīgi ir arī tiesvedībā – ja vieglprātīgi attiecas pret dokumentos norādītajiem datumiem, tad tiesvedības/šķīrējtiesvedības procesa gaitā tiek zaudēta iespēja pilnvērtīgi izmantot savas tiesības. Ar ko jārēķinās un kādos termiņos ir samērīgi un adekvāti iesniegt paskaidrojumus, lūgumus?
Tiesvedības
06:00, 25. Okt. 2024
Ierosinot būvniecību, personai ir jārēķinās, ka būvdarbi ir jāpabeidz normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, citādi ekspluatācijā nenodotai būvei var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Senāts analizēja, kāds ir šis “normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums”.
Tiesvedības
06:00, 23. Okt. 2024
Strīdus situācijas ir sastopamas kā sadzīvē, tā darījuma attiecībās, taču lielākā māksla ir situācijas atrisināt, savstarpēji vienojoties un izlīgstot, pirms strīda risināšana ir nonākusi līdz tiesvedībai vai sprieduma izpildei. Kādas nianses atšķir vienošanos un izlīgumu?
Tiesvedības
06:00, 18. Okt. 2024
Patērētāju jeb nebanku kreditēšanas tirgus (līzinga pakalpojumi, “ātrie kredīti” u.c.) turpina attīstīties, tomēr ar pērn veiktajiem grozījumiem, kas tiešā veidā ietekmēja patērētāju kreditēšanas reklāmas un krasi ierobežoja komersantu darbību, šādas reklāmas ikdienā ir sastopamas aizvien retāk. Jautājumam par to, kādas reklāmas ir likumīgas, padziļināti ir pievērsies arī Senāts – tāpēc apskatām Senāta 2024.gada 5.jūlija spriedumu lietā SKA-84/2024.
Tiesvedības
06:00, 14. Okt. 2024
Latvijas tiesiskais regulējums, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu mantu un tās konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma lietā, ir nonācis ne tikai Satversmes tiesas (ST), bet nu jau arī Eiropas Savienības Tiesas (EST) lietvedībā. 2024.gada 4.oktobrī EST pasludinātais spriedums apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23, C-161/23 par ST uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem iezīmē kādu būtisku pārpratumu, kas ir pieļauts nacionālā regulējuma izstrādē un prasa šobrīd atgriezties pie tā.
Tiesvedības
13:05, 11. Okt. 2024
Tas, ka zvērinātiem advokātiem pienākumi jāpilda godprātīgi un kvalificēti, nav nekas jauns. Tas tiešā veidā izriet no likuma un advokāta ētikas normu prasībām. Tomēr Latvijas Zvērinātu advokātu padome regulāri saņem sūdzības par advokātu pienākumu nepildīšanu tiesas procesos. Šoreiz vēlos izcelt kādu lietu, kurā Senāts pirmo reizi ir pieņēmis blakus lēmumu saistībā ar advokāta rīcību.
Tiesvedības
06:00, 9. Okt. 2024
Nereti gadās dzirdēt stāstus par to, ka personai ir pabeigts tiesas vai šķīrējtiesas process, bet tā neko par to nav zinājusi. Tiek vainota tiesu sistēma, šķīrējtiesas neobjektivitāte un valsts iekārta kopumā. Kā tad ir, vai drīkst iztiesāt personu, kas nezina par uzsākto tiesas procesu? Vai šāda situācija var rasties? Un ko darīt, ja šāda situācija gadījusies?
Tiesvedības
06:00, 4. Okt. 2024