Saprotams, ka par vienu pārkāpumu personu var sodīt vienu reizi. Tas noteikts arī likumdošanā, tomēr praksē par šo tēmu nereti rodas neskaidrības. Ielūkojamies aktuālajā tiesu praksē!

Dubultās sodīšanas aizlieguma princips strikti regulēts tiesību aktos un samērā daudz analizēts dažādu kategoriju lietās. Tomēr praksē tā piemērošana un attiecināmība uz izskatāmo strīdus gadījumu joprojām rada daudz neskaidrību. Piemēram, divās administratīvajās lietās (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 30. janvāra spriedums lietā SKA-66/2019 un Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 27. jūnija spriedums lietā SKA-152/2019) juridiskās personas amatpersonas uzskatīja, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti iekļāvis abas personas riska personu sarakstā, jo laikā, kad tās bija uzņēmumu amatpersonas, radās apstākļi, kas bija pamats apturēt komercsabiedrības saimniecisko darbību, tādējādi, viņuprāt, pārkāpts dubultās sodīšanas aizlieguma princips.

Vienlaikus jānorāda, ka nepietiekama izpratne par šī principa piemērošanu praksē ir arī administratīvā pārkāpuma lietās (piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2021. gada 22. marta spriedums lietā 1A73018920) un krimināllietās (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 8. aprīļa spriedums krimināllietā 11089093618).