Darbavietas pārcelšana arī ir uzteikums
2022-02-25
Evija Kolberga, SIA "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns", zvērināta advokāte
Pērnā gada decembrī Senāts pieņēma kādu nozīmīgu spriedumu lietā, kurā starp darba devēju un darbinieku radās nesaskaņas darbavietas pārcelšanas dēļ. Vai arī tas var būt iemesls darba uzteikumam?
Lietas būtība
Senāta Civillietu departaments 2020. gada 10. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKC-1335/2020, kas izpelnījies ievērību un kļuvis par judikatūras avotu, jo Senāts atzinis, ka darbiniekam pienākas sociālās garantijas jeb atlaišanas pabalsts arī tad, ja iemesls darba attiecību izbeigšanai ir darba līguma grozījumi saistībā ar darbavietas pārcelšanu, kuras dēļ darbiniekam būtu jāmaina sava dzīvesvieta. Senāts konstatējis, ka šādām garantijām jābūt tādā pašā apjomā, kā tās ir piemērojamas tad, ja darbiniekam darba līgums uzteikts Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 9. punktā (darbinieku skaita samazināša) un 10. punktā (darba devēja likvidēšana) paredzētajos gadījumos.
Manuprāt, šis spriedums ir nozīmīgs, jo Senāts faktiski paplašina DL 101. panta 1. daļā noteiktos darba līguma uzteikuma iemeslus, tādējādi konstatējot, ka tie nav tik izsmeļoši, cik sākotnēji bija iecerējis likumdevējs. Proti, kā izriet no konkrētā sprieduma, Senāta ieskatā darbavietas pārcelšana arī uzskatāma par darba līguma uzteikuma pamatu, ja darbinieks nepiekrīt mainīt darba līgumu un pārcelt savu dzīvesvietu tuvāk jaunajai darbavietai.
Senāta secinājumi
Senāts spriedumā norāda, ka darbavietas pārcelšana DL 101. panta 1. daļas izpratnē nav uzskatāma ne par darba devēja likvidēšanu (10. punkts), ne darbinieku skaita samazināšanu (9. punkts). Līdz ar to darbavietas pārcelšana kā DL nenoregulēts dzīves gadījums ir likuma plānam pretēja nepilnība. Tāpat Senāts norāda, ka šāds iestādei un arī uzņēmumam būtisks organizatorisks lēmums, t.i., darbinieka darbavietas pārcelšana, būtībā pielīdzināms iestādes (uzņēmuma) un amata likvidācijai konkrētajā atrašanās vietā.
Lai gan šīs atziņas Senāts saista ar sociālo garantiju nodrošināšanu darbiniekam, kam jāizbeidz darba tiesiskās attiecības darbavietas pārcelšanas un tās atrašanās vietas nesavienojamības ar pašreizējo dzīvesvietu dēļ, tomēr tās arī spilgti parāda, ka darbavietas pārcelšanai kā iemeslam darba attiecību izbeigšanai jābūt ietvertai DL 101. panta 1. daļā.
Par datorprogrammu nelegālu izmantošanu iestājas kriminālatbildība. Bet vai no kriminālatbildības var atbrīvot, ja lieta nav izskatīta saprātīgā termiņā, pamatojot to ar sabiedrības interesēm? Izskatām Senāta spriedumu!
Tiesvedības
06:00, 1. Dec. 2023
Kā var uzvarēt strīdā, ja nav pietiekamu finanšu līdzekļu? Pirmajā brīdī vienīgā pareizā atbilde šķiet – nestrīdēties, piekāpties –, jo strīda risināšana tiesā pieprasa zināmus līdzekļus. Tomēr pastāv vairāki strīdu risināšanas aspekti, kas obligāti nepieprasa bezierunu piekāpšanos un ļauj nonākt pie pozitīva risinājuma. Apskatām rīcības modeļus, kas var noderēt ikvienam, kurš nonācis civiltiesiskā konflikta situācijā un kuram nepietiek finanšu resursu juridiskai aizstāvībai.
Tiesvedības
06:00, 27. Nov. 2023
Brīdī, kad pirms vairākiem gadiem noslēgta un joprojām spēkā esoša līguma oriģināls ir pazudis un saglabājusies vienīgi tā kopija, starp līgumslēdzēju pusēm rodas strīds, ko vēlas nodot risināt tiesai. Vai iespējams pierādīt līguma slēgšanu, ja nav pieejams dokumenta oriģināls?
Tiesvedības
06:00, 23. Nov. 2023
Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nostādnēm maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku izmaksā sievietei, kura ir atbrīvota no darba ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma. Taču neskaidrs ir jautājums, vai izmaksātais atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu var tikt atzīti par darbā gūtajiem ienākumiem, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai.
Tiesvedības
06:00, 21. Nov. 2023
Vai kreditoram, lai atgādinājums būtu pienācīgi paziņots, ir tiesīgs sūtīt atgādinājumu parādniekam uz viņa līgumā norādīto saziņas adresi, vai arī kreditoram ir pienākums noskaidrot parādnieka deklarēto dzīvesvietu un atgādinājumu sūtīt uz to. Senāta Civillietu departaments izskatīja juridisko interpretāciju saistībā ar kreditora atgādinājumu parādniekam.
Tiesvedības
06:00, 15. Nov. 2023
Kā pierādīt, ka konkrētā mobilā telefona lietotājs ir apsūdzētā persona? Vai slepus ierakstīti balss ieraksti var tikt izmantoti kā pierādījumi tiesā? Kādos gadījumos drīkst noklausīties sarunas? Izskatām tiesu praksi.
Tiesvedības
06:00, 8. Nov. 2023
Nereti strīdus situācijas starp darījuma partneriem var novest pie tiesvedības. Tas, kāds būs tiesas spriedums, galvenokārt atkarīgs no strīdā iesaistīto pušu – prasītāja un atbildētāja – spējas pamatot savus argumentus ar pierādījumiem.
Tiesvedības
08:22, 1. Nov. 2023
Nereti strīdā iesaistītās puses mēdz draudēt ar tiesu darbiem, taču prakse pierāda, ka ne visas strīdu situācijas ir nepieciešams un iespējams atrisināt tiesas ceļā. Bieži vien to var izdarīt pārrunu ceļā vai pirmstiesas procesā. Kurš no strīdu risināšanas veidiem ir piemērotākais konkrētajā situācijā? Kādos gadījumos tiesvedība ir “pēdējais salmiņš”? Skaidrosim šajā rakstā.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 25. Okt. 2023
Augusta sākumā Latvijas Republikas Augstākā tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par personas tiesībām uz mantisku kompensāciju gadījumos, kad tās dati ir apstrādāti pretēji Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem. Kamēr atbildes nav sniegtas, izskatām, kāda ir līdzšinējā tiesu prakse kompensāciju piešķiršanā.
Klausies
Tiesvedības
06:00, 18. Okt. 2023
Senāts šī gada jūlijā izskatījis kādu lietu, kurā Uzņēmumu reģistrs (UR) no komercreģistra izslēdza sabiedrību, kura nebija norādījusi patieso labuma guvēju. Spriedumā ir divas vērtīgas atziņas – tas, ka nav norādīts patiesā labuma guvējs, automātiski nenozīmē, ka sabiedrība izslēdzama no komercreģistra. Un otra – Komerclikumā (KL) konstatētas nepilnības kreditoru interešu aizstāvībā, kas norāda uz nepieciešamību veikt grozījumus. Izskatām lietu!
Tiesvedības
06:00, 29. Sep. 2023
Reti kurš no darba tiesību praktizējošiem speciālistiem un interesentiem Latvijā atstāja bez ievērības Senāta Civillietu departamenta 2023.gada 27.jūnija lēmumu lietā SKC-131/2023. Ar ko interesants ir šis Senāta lēmums, un kāpēc ir būtiski nošķirt kolektīvo tiesību strīdu no kolektīvā interešu strīda?
Tiesvedības
06:00, 25. Sep. 2023
Līgumu slēgšana, izmantojot elektroniskās platformas, gluži tāpat kā tehnoloģiju lietošana citās dzīves jomās, kļūst arvien populārāka. Nesen publiski izskanējusi informācija par kādu Kanādas tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka lietotnē “Whatsapp” izmantotā emocijzīme thumbs up jeb “īkšķis uz augšu” konkrētajā situācijā atzīstama par līguma akceptu. Līdzīgi arī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atzinusi, ka šī pati emocijzīme uzskatāma par vienošanās apstiprinājumu. Līdz ar to rodas jautājums – kā un kurā brīdī elektroniskajā sarakstē paustās ziņas var rezultēties juridiskās saistībās?
Klausies
Tiesvedības
06:00, 13. Sep. 2023
Nav noslēpums, ka par strīdiem un tiesvedībām, var domāt dažādi – to ietekmē gan kopējā uzņēmuma strīdu risināšanas stratēģija un izstrādātais rīcības algoritms (ja tāds ir), gan arī iesaistīto pušu temperaments un pieredze. Tomēr, lai strīdus varētu veiksmīgi izmantot vai pareizi aprēķināt ar tiem saistītos riskus, ir būtiski izvēlēties piemērotāko strīdu risināšanas vietu. Apskatām kritērijus, ko ieteicams izvērtēt, to darot!
Tiesvedības
06:00, 11. Sep. 2023
Kā aprēķināt darba samaksu darbiniekam, kas nosūtīts darbu veikt citā valstī? Vai komandējuma naudu var uzskatīt par darba samaksas daļu? Situāciju jo īpaši sarežģī apstāklis, ka nosūtītajam darbiniekam jāpiemēro gan Latvijas, gan konkrētās ārvalsts un starptautiskie normatīvie akti. Izskatīsim aktuālos jautājumus, kas saistās ar darbinieku nosūtīšanu, un apskatīsim arī kādu lietu, kas nonākusi tiesā.
Tiesvedības
06:00, 7. Sep. 2023
“Kopīpašuma daļas lietošanas kārtība” ir uzskatāms par visai plašu jēdzienu, kas ietver materiālu vai nemateriālu labumu nodrošināšanu kopīpašniekiem, proti, autostāvvietu izveidošanu, rotaļlaukumu ierīkošanu, ietvju labiekārtošanu, kā arī citus projektus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku apkārtējās vides uzlabošanai. Taču, ko iesākt, ja pusēm pieder dzīvojamās mājas un mājas, kurās ir nedzīvojamās telpas, proti, kopīpašumā esošās daļas, kuru reāla sadale ir neiespējama, un kopīpašnieki nespēj izlemt par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu?
Tiesvedības
06:00, 1. Sep. 2023
