Darbinieks ir saņēmis aizdevumu 5000 eiro apmērā. Personisku apstākļu dēļ darbinieks lūdz šo aizdevumu (atlikusī summa 4500 eiro) ieturēt no ikmēneša darba algas. Vai uzņēmums drīkst uz rakstiska iesnieguma pamata veikt šādu ieturējumu? Vai šādam ieturējumam ir kādi summas ierobežojumi?

Ieturējums no darba algas ir summa, ko darba devējs atskaita no darbiniekam izmaksājamās darba algas pēc nodokļu nomaksas. Darba likuma (DL) 78.pants un 79.pants un Civilprocesa likuma 594.pants paredz divu veidu ieturējumus no darba algas:

  • tie, kas izriet darba tiesisku attiecību ietvaros, piemēram, summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai ja viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt, vai pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks;
  • tie, kas izriet no izpildu dokumentiem, piemēram, uzturlīdzekļu piedziņa.

Abiem ieturējuma veidiem raksturīgs to piespiedu raksturs. Proti, šādos gadījumos nav nepieciešama darbinieka piekrišana šo ieturējumu veikt, jo principā visos gadījumos darbinieks būtu pret šo ieturējumu veikšanu.

Aizdevuma līgums, kas noslēgts starp darbinieku un darba devēju, neietilpst darba tiesisko attiecību ietvaros. Tās ir jaunas tiesiskas attiecības, kas noslēgtas starp abām pusēm, kurā darba devējs ir aizdevējs un darbinieks ir aizņēmējs. Līdz ar to līguma saistības tiek regulētas kā jebkurš cits aizdevuma līgums.

Saskaņā ar Civillikuma (CL) 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Aizdevuma līgums var būt gan atlīdzības, gan bezatlīdzības līgums. Lai noteiktu precīzus aizdevuma līguma noteikumus un atmaksas kārtību, jāizvērtē aizdevuma līgumā atrunātais. Ja aizdevuma līgums nav noslēgts rakstveidā vai tajā konkrētās lietas nav atrunātas, tad tam piemērosies konkrēti CL panti (1934.–1946.pants).

Savukārt DL un citi normatīvie akti neparedz šādu iespēju – ieturēt daļu no darba algas, pamatojoties uz aizdevuma līgumu. Ja starp darba devēju un darbinieku tomēr ir noslēgta vienošanās par šādu aizdevuma līguma atmaksas kārtību, tad abas puses var to veikt savas privātautonomijas ietvaros, jo normatīvie akti neaizliedz pusēm vienoties par aizdevuma līguma atmaksu, ieturot daļu darba algas.

Šādā gadījumā pusēm vajadzētu noslēgt papildu vienošanos rakstveida formā, kurā tiktu precizētas visas detaļas par to, cik liela summa tiek ieturēta, uz cik ilgu laiku, un citi aspekti, kuri pusēm ir būtiski.

Ieturējums no darba algas, lai dzēstu no aizdevuma līguma izrietošās saistības, būtu uzskatāms par ieskaitu. CL 1846.pants nosaka, ka ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Šajā gadījumā viens prasījums būtu no aizdevēja puses par aizdevuma atmaksu, bet otrs prasījums ir no darbinieka puses par darba algas samaksu.