Darbinieks vēlas doties trīs nedēļu ilgā atvaļinājumā no 2023.gada 4.decembra. Darbiniekam ir neizmantots uzkrātais atvaļinājums par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 4.decembrim. Saskaņā ar Darba likuma 149.panta 3.daļu uzkrāto atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Ko tas nozīmē? Vai šajā gadījumā drīkst norādīt, ka atvaļinājums izmantots par periodu no 2022.gada 4.decembra līdz 2023.gada 3.septembrim?
Atbilstoši aprakstītajai situācijai secināms, ka darbinieks gandrīz divus gadus nav bijis atvaļinājumā. Tā kā nav zināms konkrēts datums, kad darbinieks uzsācis darba attiecības, precīzu atbildi uz uzdoto jautājumu sniegt nav iespējams. Tomēr var norādīt principus, kas jāņem vērā, veicot aprēķinu. Apskatām piemēru, kurā darbinieks būtu uzsācis darba attiecības 2022.gada 1.janvārī un uzkrāto ikgadējo atvaļinājumu nebūtu izmantojis līdz 2023.gada 4.decembrim.
Periods, kas pārceļas
Svarīgi atcerēties, ka attiecībā uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu (uzkrāšanu vai pārcelšanu) Darba likumā (DL) norādīti nevis kalendārie, bet nodarbinātības gadi, kas katram darbiniekam tiek skaitīti individuāli – no darba attiecību uzsākšanas datuma.
DL 149.panta 3.daļā noteikts, ka gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām .
Faktiski tas nozīmē, ka tikai divas no četrām ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nedēļām iespējams pārcelt uz nākamo gadu.
Proti, no četrām 2022.gadā uzkrātajām ikgadējā atvaļinājuma nedēļām tikai divas tiek pārceltas uz 2023.gadu, kas nozīmē, ka darbinieks ir zaudējis tiesības izmantot divas 2022.gadā uzkrātās atvaļinājuma nedēļas. Papildus jānorāda, ka konkrētajā situācijā darbiniekam būs uzkrājušās arī četras ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nedēļas par 2023.gadu.
Dodoties trīs nedēļu ilgā ikgadējā atvaļinājumā no 2023.gada 4.decembra, tiks izmantotas divas 2022.gadā uzkrātās atvaļinājuma nedēļas un viena no 2023.gadā uzkrātām nedēļām Lai darbiniekam nezustu tiesības izmantot pārējās trīs 2023.gadā uzkrātās ikgadējā atvaļinājuma nedēļas, tam kopā ar darba devēju būtu jārod iespēja 2023.gada decembrī izmantot vēl vismaz vienu atvaļinājuma nedēļu. Attiecīgi divas atlikušās 2023.gadā uzkrātās atvaļinājuma nedēļas būs iespējams pārcelt uz 2024.gadu.
Ja darbinieks decembrī neizmantos vismaz vienu 2023.gadā uzkrāto atvaļinājuma nedēļu, tad darbinieks zaudēs tiesības izmantot šo atvaļinājuma nedēļu.
Tikai izņēmuma gadījumos
Jāņem vērā, ka regulāra ikgadējā atvaļinājuma pārcelšana uz nākamo gadu ir pretrunā DL noteiktajai atvaļinājuma izmantošanas būtībai un bez īpaša iemesla nav pieļaujama kā ierasta prakse uzņēmumā. DL 149.panta 3.daļa paredz, ka ikgadējā atvaļinājuma daļas pārcelšana uz nākamo gadu pēc būtības pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos – ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.
DL 150.pants nosaka darba devējam pienākumu rūpēties par to, lai darbinieks izmantotu ikgadējo atvaļinājumu un dotos atpūtā. Darba devējam ir pienākums veikt aktīvas darbības no savas puses – mudināt darbinieku doties ikgadējā atvaļinājumā, ja darbinieks pats konstanti izvairās to izmantot.
Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar DL 149.panta 5.daļu darba attiecību izbeigšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Līdz ar to, ja darbinieks ilgstoši nebūs devies atvaļinājumā un būs zaudējis tiesības faktiski izmantot tā uzkrāto daļu, darba devējam jārēķinās ar izmaksām, kompensējot neizmantoto atvaļinājumu naudā.
