Latvijas Republikas Augstākā tiesa (AT) paplašinātā sastāvā 27.06.2018. atcēla Vidzemes apgabaltiesas (VA) Civillietu tiesas kolēģijas 17.06.2014. spriedumu daļā, ar kuru par iepriekšējo laika periodu papildus zemes piespiedu nomas maksai piedzīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un noteikts pienākums šādu maksājumu veikt turpmāk.
Pārsūdzētais spriedums taisīts AS "Pilsētas zemes dienests" prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (DzĪKS) "Bāka-2" un SIA "Leasing & Factoring AB" par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un nomas maksas parāda piedziņu (Lieta Nr.SKC-5/2018). Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Zemes īpašniece AS "Pilsētas zemes dienests" bija cēlusi prasību tiesā pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Lielvārdes ielā 115, Rīgā, apsaimniekotāju – DzĪKS "Bāka-2" un SIA "Leasing & Factoring AB", kura galvojusi par atbildētājas saistībām. Zemes īpašniece prasīja atzīt, ka starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku, sākot ar 01.11.2009., pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, noteikt nomas maksu 6 % gadā no zemes kadastrālās vērtības, noteikt maksāšanas kārtību un nomas tiesisko attiecību termiņu, kā arī piedzīt parādu par iepriekšējo periodu, tostarp PVN, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju un nokavējuma procentus.
VA prasību apmierināja daļēji. Tiesa nodibināja zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību būtiskos noteikumus, nosakot zemes gabalu, par kuru maksājama nomas maksa, kā arī nosakot, ka zemes nomas maksa ir 6% no iznomājamās zemes platības kadastrālās vērtības un ka papildus nomas maksai jāmaksā PVN un jākompensē NĪN par zemi maksājums. Tāpat tiesa noteica nomas maksas maksāšanas kārtību. Par laika posmu no 01.11.2009. – 31.12.2013. tiesa arī piedzina zemes nomas maksas parādu, PVN un NĪN kompensāciju. Prasība par laika posmu, par kuru prasītāja nebija iesniegusi pierādījumus, par zemes kadastrālo vērtību, kā arī par nokavējuma procentu piedziņu un nomas līguma termiņa noteikšanu apgabaltiesa noraidīja. Tāpat apgabaltiesa neiekļāva nomas priekšmetā zemes gabalu 1646 m2 platībā, jo lietā netika pierādīts, ka tas ir funkcionāli saistīts ar nomnieka daudzdzīvokļu māju.
AT, pamatojoties uz abu pušu kasācijas sūdzībām, pārbaudīja apgabaltiesas sprieduma likumību un secināja, ka apgabaltiesa, piedzenot PVN kā civiltiesiskas saistības parādu, ir nepareizi iztulkojusi un piemērojusi tiesību normas, kas regulē zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. AT norāda, ka ar likumu skaidri noteiktais zemes piespiedu nomas maksas apmērs, ievērojot šo attiecību izņēmuma rakstura juridisko dabu, nav padarīts par atkarīgu no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par PVN maksātāju, vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs. Tas nozīmē, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās īpašuma aprobežojuma apmērs nemainās atkarībā no tā, vai zemes īpašnieks, kurš bija izdarījis apzinātu izvēli iegūt īpašumā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apgrūtinātu zemi, ir vai nav PVN maksātājs. Atšķirīga pieeja minētā jautājuma izlemšanā nonāktu pretrunā ar likumā skaidri formulēto nomas maksas maksimālo apmēru. Šāds AT secinājums saskan ar tiesas 28.12.2015. spriedumā lietā Nr.SKC-110/2015 jau pausto atziņu, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums nemaina daudzdzīvokļu māju īpašnieku ar likumu noteikto tiesisko aizsardzību, taisnīgi līdzsvarojot viņu un zemes īpašnieku savstarpējās tiesības un pienākumus, maksāt zemes piespiedu nomas maksu likumā noteiktajā apmērā.
Pārējā daļā pārsūdzēto spriedumu AT atzīst par pamatotu. AT, izvērtējot atbildētājas kasācijas sūdzību, noraida tajā izteikto iebildumu, ka prasība par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu un nomas maksas parāda piedziņu tika vērsta pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieci. AT norādīja, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma esība izslēdz vajadzību pēc kāda speciāla pilnvarojuma no dzīvokļu īpašnieku puses par zemes nomas līguma slēgšanu.
Tāpat AT atzina par pamatotu nomas maksas parāda piedziņu par iepriekšējo periodu, jo no lietas materiāliem redzams, ka prasītāja jau 10.02.2009. izteica priekšlikumu atbildētājai noslēgt zemes nomas līgumu un arī vēlāk atkārtoti aicināja minēto līgumu parakstīt, tādējādi paužot gribu saņemt atlīdzību par zemes lietojumu. Vienlaikus AT atzīst, ka apgabaltiesa pamatoti noraidīja prasījumu piedzīt no atbildētājas nokavējuma procentus. Pastāvot strīdam par zemes nomas priekšmetu, parādniekam par šo laika posmu nav pienākuma maksāt procentus arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata, jo parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas par saistības apmēru, atbilstoši Civillikuma 1656.pantam.
Jautājumā par nomas priekšmetu jeb zemes gabalu, par kuru maksājama nomas maksa, AT secina, ka minētais jautājums ir atkarīgs no pušu iesniegto pierādījumu vērtējuma, ko apgabaltiesa veikusi pienācīgā kārtā, pamatojot, kādēļ, konstatējot nomas priekšmetu, priekšroku deva atbildētājas iesniegtajiem pierādījumiem.