Senāta tiesvedībā nonākušas vairākas lietas pieteikumos par Nodrošinājuma valsts aģentūras (aģentūra) veiktajiem aprēķiniem saistībā ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu glabāšanu. Izvērtējot aģentūras veiktos aprēķinus par šādas mantas glabāšanu, tiesa konstatēja, ka tie vairākkārtīgi pārsniedz faktiskās šādas mantas glabāšanas izmaksas.
Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.1098 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" (noteikumi) 4.pielikuma 1.1.apakšpunktā noteiktais tarifs par administratīvā pārkāpuma lietā izņemta transportlīdzekļa glabāšanu – 11,38 eiro diennaktī (agrāk 8 lati diennaktī) – nedrīkst būtiski atšķirties no faktiskajām izmaksām. Senāts norāda – ja pastāv būtiska atšķirība starp tarifu un faktiskajām izmaksām, aprēķins jāveic atbilstoši faktiskajām izmaksām. Savukārt, ja tiesa atzīst, ka MK noteikumi neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tad šo tiesību normu nepiemēro.
Konkrētajā lietā transportlīdzekli aģentūra realizēja par 235 eiro, bet izmaksas par transportlīdzekļa glabāšanu tika aprēķinātas 2167,69 eiro. Tādējādi pieteicējs zaudēja transportlīdzekļa īpašuma tiesības, kā arī viņam papildus tika noteikts pienākums segt izdevumus 1977,88 eiro. Transportlīdzekļa glabāšana nenoveda pie naudas soda samaksas, bet tikai pie tā, ka pieteicēja saistības pieauga par summu, kas ir lielāka par naudas sodu.
Senāts spriedumā atzīst par pareizu apgabaltiesas veikto lietas apstākļu un tiesību normu interpretāciju jautājumā par izdevumu aprēķināšanu. Apelācijas instances tiesa ir sniegusi izvērstu pamatojumu tam, kāpēc, tiesas ieskatā, aģentūras veiktais aprēķins, kas balstīts uz transportlīdzekļa glabāšanas izmaksām 11,38 eiro par diennakti atbilstoši noteikumu 4.pielikuma 1.1.apakšpunktam, ir nepamatots. Apgabaltiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, cita starpā secināja, ka aģentūras faktiskās izmaksas ir vismaz trīs reizes mazākas nekā minētajā tiesību normā norādītā izcenojuma vērtība, kas savukārt liecina par to, ka noteikumu 4.pielikuma 1.1.apakšpunktam ir sodošs raksturs. Rezultātā apelācijas instances tiesa atzina, ka noteikumu 4.pielikuma 1.1.apakšpunkts neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta 8.daļai, un tādējādi tas nav piemērojams izdevumu aprēķināšanā.
Senāts norāda, ka faktiskās izmaksas iekļaujamas aprēķinā, ciktāl tās iestādei radušās sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas glabāšanu. Tas nozīmē, ka izdevumu aprēķinā var iekļaut gan tiešās, gan netiešās izmaksas, bet tikai tādas, kas iestādei faktiski ir radušās saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas glabāšanu.
Valsts kontrole jau 2012.gada 21.decembra revīzijas ziņojumā norādījusi, ka Iekšlietu ministrija un aģentūra nav nodrošinājušas atbilstošu un ekonomiski pamatotu aprēķinu par transportlīdzekļu glabāšanu.
Izskatot konkrēto lietu, Senāts atzina par pareizu apgabaltiesas veikto novērtējumu, ka arī aģentūras 2015.–2016.gadā veiktais aprēķins ir nepareizs, jo aprēķinā cita starpā ir izmantotas noliktavu izmaksas uz 1 m2, taču transportlīdzekļi netiek glabāti noliktavās. Transportlīdzekļu glabāšana nav saistāma ar lielajām noliktavu telpām, jo tās ir saistītas ar citu iestādes funkciju izpildi. Nepastāv nekāda ekonomiska saistība starp transportlīdzekļu glabāšanas izmaksām un noliktavu telpu platību vai izmaksām, kas saistītas ar to uzturēšanu (elektrību, siltumu, remontu, apsardzi). Aprēķinā nevar 100% iekļaut uzturēšanas izmaksas (apsardzi, videonovērošanu), jo tās attiecināmas arī uz citu iestādes funkciju nodrošināšanu.
Senāta ieskatā valsts rīcība, cenšoties nodrošināt naudas soda izpildi šādā veidā, kļūst nesamērīga, salīdzinot ar pašu sodu.
Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa līdzīgās lietās aģentūras lēmumus atcēla pilnībā vai daļēji, vienlaikus uzdodot iestādei tā vietā izdot jaunus administratīvos aktus, bet konkrētajā gadījumā neuzlika par pienākumu aģentūrai atceltā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu, lai novērstu bažas par nevienlīdzīgu pieeju līdzīgām lietām tiesā, Senāts nosprieda, ka izskatāmā lieta daļā, ar kuru nav izlemts jautājums par uzdošanu iestādei atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu, nododama izlemšanai apelācijas instances tiesai.
Tāpēc Senāta Administratīvo lietu departaments 28.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pienākuma uzlikšanu aģentūrai atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu, proti, veikt aprēķinu, kas par administratīvās pārkāpuma lietā izņemtās mantas glabāšanu atbilstu faktiskajām izmaksām par konkrētā transportlīdzekļa glabāšanu. (Lieta SKA-121/2019; A420425314).
