Senāts 28.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 24. maija spriedumu Veselības inspekcijas darbinieces prasībā par atlaišanas pabalsta un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija 28. aprīlī atteica ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981,50 eiro solidāru piedziņu. Līdz ar to spēkā stājas Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 18. aprīļa spriedums.

Izskatot Administratīvās rajona tiesas tiesneses lūgumu izšķirt uzņēmuma pārejas konstatēšanas jautājuma pakļautību, Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde 12. martā atzina, ka šis jautājums ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru Valsts ieņēmumu dienests īsteno bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros.

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2020. gada 9. martā ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”.

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2020. gada 27. februārī ierosināja lietu par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta 4. daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam.

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu atstāta bez izskatīšanas. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. Senāts lēmumā norāda – lai nodrošinātu tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, tiesai ir pienākums noskaidrot, kāpēc apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi.

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2020. gada 22. janvārī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2011. gada 5. decembra noteikumu Nr. 924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru” 2.2. apakšpunkta, Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.1. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2. punkta un 3.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109. pantam”.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9. janvārī noraidīja pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums izslēgt pieteicēju no iepirkuma par autoceļa posma pārbūvi. Senāts spriedumā atzina, ka Administratīvā rajona tiesa pareizi piemērojusi tiesību normas, atzīstot, ka pieteicējas iesniegtie dokumenti neatbilda nolikumā izvirzītajām prasībām un pasūtītājai nebija pamata lūgt precizēt pieteicējas iesniegto piedāvājumu attiecībā uz tajā norādīto naudas plūsmu.

Senāta Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijas sūdzību, 17.decembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 21.februāra spriedumu, ar kuru tika apmierināta AS "Latzemes aktīvi" prasība pret kopīpašniekiem par kopīpašuma – nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemes un divām dzīvokļa īpašumos nesadalītām dzīvojamām mājam ar palīgēkām – izbeigšanu. Lieta SKC-259/2019 nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Senāta Administratīvo lietu departaments 18.decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā SKA-1481/2019 par vecuma pensijas minimālo apmēru, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā. Izskatot kasācijas sūdzību, Senāts konstatēja, ka Latvijā 2018.gadā zem nabadzības sliekšņa vecuma pensiju saņēma piektā daļa no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, kas Senāta vērtējumā ir kritiski.

Senāta Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijas sūdzību, 12.decembrī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika daļēji apmierināta SIA "Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret dzīvokļa īpašuma īpašnieci par pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu lietā SKC-109/2019. Lieta prasības apmierinātajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, informē Rihards Gulbis, Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks.

Senāta Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā SKA-120/2019 par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu.

Satversmes tiesas 1.kolēģija 2019.gada 19.novembrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam”.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 27.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta fiziskās personas – advokāta klienta – prasība pret zvērinātu advokātu par zaudējumu atlīdzības piedziņu saistībā ar nekvalitatīvi sniegtiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem (lieta Nr. SKC-316/2019, C33431717). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lai sniegtu pārskatu par aktuālākajām pēdējo 10 gadu judikatūras atziņām, Senāta Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Dr. iur. Reinis Markvarts sastādījis Senāta atziņu apkopojumu lietās, kas attiecas uz zemes piespiedu nomu. Publicējam apkopojuma 3.daļu.