Tā kā Latvijā pašlaik risinās tā sauktā būvnieku karteļa lieta, ir vērts dalīties Lietuvas pieredzē par to, kā līdzīga lieta tika risināta šeit un kādas mācības gūtas, rezultātā nonākot pie nelikumīgi iegūtu pierādījumu noraidīšanas.

Lietuvas gadījuma hronoloģija

Lietuvas Republikas Konkurences padome (Lietuvas KP) 2018.gada 13.septembrī uzsāka izmeklēšanu sakarā ar piestātņu un citu objektu būvniecībā publiskā iepirkuma ietvaros iesaistīto uzņēmumu darbības atbilstību Lietuvas Republikas Konkurences likumam (Konkurences likums). Izmeklēšanas laikā Lietuvas KP daudz svarīgu pierādījumu saņēma no Īpašā izmeklēšanas dienesta Klaipēdas nodaļas amatpersonām.

2021.gada 18.maijā viens no izmeklētajiem uzņēmumiem – AS “BMGS” – iesniedza Lietuvas KP lūgumu izņemt daļu no KP izmeklēšanas lietā esošās informācijas. Iesniegums bija pamatots ar 2021. gada 10. maija Viļņas Apgabaltiesas spriedumu: tajā noteikts, ka Klaipēdas Reģiona prokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas nodaļas prokurora lēmums, ar kuru Īpašā izmeklēšanas dienesta Klaipēdas nodaļas amatpersonām tika atļauts nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā esošo datu KP, ir nelikumīgs. Pēc AS “BMGS” lūguma un 2021. gada 10. maija Viļņas Apgabaltiesas spriedumā norādīto argumentu izvērtēšanas KP nolēma daļu informācijas izņemt no izmeklēšanas lietas. Turklāt, izvērtējot KP izmeklēšanas lietā atlikušos datus, KP norādīja, ka tie nav pietiekami, lai konstatētu, ka uzņēmumi ir slēguši Konkurences likuma izpratnē aizliegtas vienošanās.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Lietuvas KP nolēma izbeigt izmeklēšanu par piestātņu un citu objektu būvniecībā publiskā iepirkuma ietvaros iesaistīto uzņēmumu darbības atbilstību Konkurences likumam.

Rezultāti

Kriminālizmeklēšanas likuma 5.pants nosaka, ka kriminālizmeklēšanas laikā ir aizliegts pārkāpt cilvēktiesības, savukārt 19.pants paredz ļoti ierobežotus gadījumus, kad iespējams izmantot kriminālizmeklēšanas darbību laikā savākto informāciju. Visi šie gadījumi ir saistīti tikai ar krimināltiesībām. Arī Lietuvas Republikas ģenerālprokurors savos lēmumos būtībā atļauj izmantot kriminālizmeklēšanas laikā savākto informāciju tikai krimināllietās.

Konkurences likums nedod KP tiesības izmantot pierādījumus, kas savākti izmeklēšanā, pamatojoties uz Kriminālizmeklēšanas likumu.

Turklāt Lietuvas Republikas Konstitūcijas 22.pants nosaka, ka personīgā korespondence, telefona sarunas, telegrāfa ziņas un cita veida komunikācija ir neaizskarama.

2021.gada 10.maijā Viļņas Apgabaltiesa secināja, ka Īpašā izmeklēšanas dienesta Klaipēdas nodaļas amatpersonu lēmums nodot daļu pirmstiesas izmeklēšanas lietā esošo datu KP ir pretrunā ar Kriminālizmeklēšanas likuma 19. pantu un Lietuvas Republikas Konstitūcijas 22. pantu.

Galvenie secinājumi: ko šis iznākums mums ir iemācījis

Secinājumi pēc Lietuvas gadījuma

  • Konkurences kontroles iestādes nevar izmantot pierādījumus, kas savākti izmeklēšanā, pamatojoties uz Kriminālizmeklēšanas likumu.
  • Konkurences kontroles iestādēm vienmēr jārespektē privātās dzīves un privātās korespondences neaizskaramība.
  • Tiesām rūpīgi jāizvērtē, vai visi konkurences kontroles iestādes lietā esošie pierādījumi iegūti stingri atbilstoši tiesību aktu prasībām.
  • Konkurences tiesību lietās jāanalizē Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, jo diezgan bieži konkurences kontroles iestādes neņem vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteiktos principus.

Pat tad, ja pierādījumi, kas savākti, īstenojot Kriminālizmeklēšanas likumu, varētu palīdzēt Konkurences likuma pārkāpumu izmeklēšanā, tas joprojām nedod juridisku pamatu šādu pierādījumu izmantošanai.