Latvijas Republikas 29. aprīlī spriedumā krimināllietā pret toreizējo SIA “Būve 100” valdes locekli, apsūdzībā par kaitējuma radīšanu uzņēmumam, aplokšņu algu izmaksu un ieķīlāto lietu atsavināšanu, atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 14. aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasītājas – Baltkrievijas Republikā reģistrētās atklātās akciju sabiedrības "Gomeļtransņeftj Družba" prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Satversmes tiesas 1. kolēģija 24. martā ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 35.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 98. panta otrajam teikumam".

Latvijas Republikas Senāts 18. martā, noraidot prokurora kasācijas protestu un abu apsūdzēto aizstāvju kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušais Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks un viņa vietnieks atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Latvijas Republikas Senāts 12. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA “VIA” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), papildus samaksai budžetā noteikts PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis un saistībā ar šiem nodokļiem aprēķināta nokavējuma un soda nauda.

Senāta Krimināllietu departaments 9. martā atcēla Kurzemes apgabaltiesas nolēmumu krimināllietā. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā rakstveida procesā, bet nenodrošinot iespēju apsūdzētajam īstenot procesuālās tiesības izteikt motivētu lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, ir pārkāpusi kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments, izskatot civillietu paplašinātā – 11 senatoru – sastāvā, 2021. gada 25. februāra spriedumā lietā SKC-32/2021 atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, atzīstot attīstības finanšu institūcijas "Altum" tiesības vērst savu prasījumu pret dāvinātu nekustamo īpašumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2021. gada 22. februāra spriedumā lietā SKA-522/2021 atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu un pieteicējai atteikts atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu.

Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu "Par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Satversmes 105. pantam".

Senāta Administratīvo lietu departaments 29. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – bankas – pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma atcelšanu. Ar minēto FKTK lēmumu konstatēts, ka par pieteicējas klienta maksājuma rīkojumu veikt maksājumu ir atbildīga pieteicēja saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 99. panta 9. daļu, un pieteicējai uzdots informēt FKTK par risinājumu minētā darījuma izpildē. Tāpat pieteicējai uzdots izvērtēt nepieciešamību veikt izmaiņas iekšējās kontroles sistēmā un procedūrā, nosakot tās rīcību gadījumos, kad nav iespējams izpildīt maksājumu pakalpojumu izmantotāja doto maksājuma rīkojumu. Pieteicējai uzlikta arī soda nauda.

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15. janvārī spriedumā lietā SKA-149/2021 atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikums par finansējuma atprasīšanu no privātpersonas sakarā ar līguma nosacījumu pārkāpumu, bet noraidīts pieteikums daļā par līgumsoda piedziņu, informē Senāts.

Satversmes tiesas (ST) 1. kolēģija 2021. gada 15. janvārī ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr.78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 88.1. apakšpunkta un 89. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 24. janvārim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai daļai", informē ST.

Lietām, ko Senāta Civillietu departaments skata prioritārā kārtībā, šogad pievienotas arī lietas, kurās tiek risināts tiesību jautājums, kura galīgais noregulējums ir nepieciešams vairāku zemākā tiesu instancē esošu lietu izskatīšanā.

Satversmes tiesa 2020. gada 17. decembrī pieņēma spriedumu lietā 2020-18-01 “Par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta 4. daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”.

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 3. decembrī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu strīdā starp parāda piedziņas kompāniju un parādnieci, piedzenot prasītājas labā aizdevuma pamatsummu un pielīgtos procentu maksājumus (lieta Nr.SKC-12/2019). Senāts atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus, ka prasītāja – SIA "Paus Konsults" – prasības noilguma pārtraukumu pierādījusi ar atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi pa pastu nosūtītiem atgādinājumiem, kuros pieprasīta aizdevumu līgumu izpilde. Tas, ka adresāts nav iepazinies ar paziņojuma saturu, nekādu ietekmi uz līguma spēkā esamību neatstāj, norādīts Augstākās tiesas mājas lapā.