Dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts

Senāta Civillietu departaments, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijas sūdzību, 12.decembrī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika daļēji apmierināta SIA "Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret dzīvokļa īpašuma īpašnieci par pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu lietā SKC-109/2019. Lieta prasības apmierinātajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, informē Rihards Gulbis, Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks.

Izskatot dzīvokļa īpašnieces kasācijas sūdzību, Senātam bija primāri jārod atbilde uz tajā norādīto argumentu, ka pārsūdzētajā spriedumā parāda piedziņas prasījumam nepamatoti nav piemērots Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš.

Komentējot Senāta Civillietu departamenta spriedumu, departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: "Senāta paplašinātā sastāva spriedums ievieš skaidrību vairākos ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītos tiesību jautājumos, kuriem ir būtiska nozīme gan šādu māju pārvaldīšanas praksē, gan attiecīgajās tiesvedībās. Atzīstot, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts, tiek atzīta tās spēja slēgt darījumus un aizstāvēt savas tiesības tiesā, taču vienlaikus spriedumā ir norādīts uz kopības atbildību un katra dzīvokļa īpašnieka atbildību pret citiem dzīvokļu īpašniekiem un kopību. Nozīmīga ir arī atziņa par pārvaldnieka pienākumu rīkoties kā krietnam un kārtīgam pārvaldniekam, it īpaši attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļiem u.c. mantu.”

Dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts

Lai noteiktu prasījumiem par pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu piemērojamos noilguma termiņus, Senāts vispirms izvērtēja, starp kuriem tiesību subjektiem pēc būtības pastāv tiesiskās attiecības, no kurām izriet minētie prasījumi.

Senāta Civillietu departaments secina, ka tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām jautājumos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, piemēram, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku, stājas dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis katrs atsevišķs dzīvokļu īpašnieks, izņemot likumā tieši noteiktos un atsevišķos citos gadījumos.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – sabiedrība, kura pilnībā neatbilst kādam no Latvijas civiltiesībās jau atzītajiem tiesību subjektu veidiem, taču tai ir līdzīgas iezīmes ar tādiem tiesību subjektu veidiem kā biedrības un kapitālsabiedrības, kā arī civiltiesiskās sabiedrības un pilnsabiedrības.

Ar brīdi, kad persona kļūst par dzīvokļa īpašnieku, tā iekļaujas dzīvokļu īpašnieku kopībā kā tiesību subjektā, proti, kļūst par šādas personu apvienības biedru. Turklāt, apzināti un labprātīgi iekļaujoties dzīvokļu īpašnieku kopībā, katrs dzīvokļa īpašnieks uzņemas lojalitātes pienākumu pret šo personu apvienību (kopību), un visiem šādas kopības biedriem ir savstarpējās uzticības pienākums, kā arī no minētā pienākuma izrietoša atbildība.

Dzīvokļu īpašnieku kopības manta un pārvaldnieka pienākums to glabāt nošķirti

Atzīstot dzīvokļu īpašnieku kopību par tiesību subjektu, Senāts arī norāda, ka tai ir sava manta, kurā ietilpst gan dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojuma sniedzējiem vēl nenodotie līdzekļi pārvaldīšanas izdevumu segšanai, tostarp iemaksas uzkrājuma fonda veidošanai, gan dzīvokļu īpašnieku kopības iegūtā kustamā un nekustamā manta, tostarp prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par pārvaldīšanas izdevumu segšanu un prasījumi pret trešajām personām. Turklāt dzīvokļu īpašnieku kopība var veidot uzkrājumus ne vien dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai, bet dažādu citu mērķu sasniegšanai, ja tie ir saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu (piemēram, kopības saistību izpildei pret trešajām personām, tiesvedību vajadzībām u.c.). Šādi uzkrājumi arī ietilpst kopības mantā.

Senāts arī uzskata par nepieciešamu norādīt, ka, rīkojoties ar krietna un kārtīga pārvaldnieka rūpību, pārvaldniekam katras dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļi ir jāglabā nošķirti, piemēram, atsevišķā kopības noguldījumu kontā kredītiestādē, turklāt tādā veidā, kas pēc iespējas samazina to zaudēšanas risku, piemēram, pārvaldnieka vai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Attiecīgi dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības prasīt pārvaldniekam izpildīt šo pienākumu. Turklāt ņemams vērā, ka dzīvokļa īpašnieku kopība kā tiesību subjekts arī pati var būt konta turētājs kredītiestādē.

Atbildība par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām

Senāts atzīst, ka par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām pret trešajām personām parasti ar savu mantu atbild pati kopība kā tiesību subjekts. Gadījumā, kad kopības manta ir nepietiekama kopības saistību izpildei pret trešajām personām, katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums līdzdarboties tādu kopības lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu iespēju tai izpildīt savas saistības. Turklāt katram dzīvokļa īpašniekam kā dzīvokļu īpašnieku kopības biedram arī jāpiedalās kopībā ar savu ieguldījumu, tostarp lai nodrošinātu kopības saistību izpildi pret trešajām personām.

Senāts uzsver, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanā piemērojams dalītas atbildības princips, proti, katrs dzīvokļa īpašnieks atbild proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam (attiecīgās kopīpašuma domājamās daļas apmēram).

Likumā noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieki kā kopības biedri ir personiski (tieši) atbildīgi par kopības saistībām pret trešajām personām, un tām primāri jāceļ prasība pret personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku, kura rīcības dēļ kopība nav izpildījusi savas saistības pret trešo personu. Par šādu gadījumu atzīstams dzīvokļa īpašnieka pienākums segt pārvaldīšanas pakalpojuma izdevumus un maksāt atlīdzību par pārvaldīšanu. Tas nozīmē, ka pārvaldniekam prasījums par nesamaksāto līdzekļu piedziņu primāri jāvērš pret konkrēto parādnieku, nevis pret dzīvokļu īpašnieku kopību.

Pārvaldīšanas izdevumu piedziņas prasījumiem piemērojamie noilguma termiņi

Senāts atzīst, ka gadījumā, kad pārvaldnieks vēršas tiesā pret konkrēto parādnieku (personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku), lai piedzītu samaksu par pārvaldnieka sniegtajiem pakalpojumiem vai veiktajiem darbiem, pārvaldnieks ceļ prasību savā kā pakalpojuma sniedzēja labā un vārdā, nevis pārstāvot dzīvokļu kopību. Šādā gadījumā, ja pārvaldnieks ir komersants, pārvaldnieka prasījumiem piedzīt parādu piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš.

Arī gadījumā, kad prasību par parāda piedziņu ceļ komunālo pakalpojumu sniedzējs, kurš ir komersants, piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais noilguma termiņš. Turpretim, ja prasījumu par komunālo pakalpojumu maksas parādu tiesā pret konkrēto parādnieku ceļ dzīvokļu īpašnieku kopība, parasti būs piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais desmit gadu noilguma termiņš, it īpaši, ja attiecīgo parādu kopība jau ir segusi no savas mantas. Savukārt, ja kopība pret pakalpojumu sniedzēju savas saistības vēl nebūs izpildījusi, tad prasījums pret atsevišķā dzīvokļa īpašnieku noilgs vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja prasījumu pret kopību.

Visbeidzot, pārvaldniekam vēršot pret parādnieku prasījumu par uzkrājuma veidošanai (plānoto remontdarbu izmaksu segšanai) paredzēto līdzekļu piedziņu, pārvaldnieks rīkojas nevis savā labā, bet dzīvokļu īpašnieku kopības labā, proti, rīkojas kā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis. Līdz ar to gadījumā, kad dzīvokļa īpašnieks nav komersants, parāda piedziņas prasījumam piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais desmit gadu noilguma termiņš.

Dzīvokļu īpašnieku kopības statuss tiesvedībās

Senāts norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai piemīt arī procesuāla tiesībspēja, proti, ka kopība var būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

Kā lietas dalībnieku kopību tiesvedībā parasti pārstāv pārvaldnieks. Dzīvokļu īpašnieku kopība likumā noteiktā kārtībā var pieņemt lēmumu, pilnvarojot to pārstāvēt tiesā arī citu personu. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieku kopībai un pārvaldniekam ir konfliktējošas intereses, piemēram, kopība un pārvaldnieks ir pretējās puses tiesvedībā, vai ir citi apstākļi, kas nepieļauj pārvaldnieka kā kopības pārstāvja piedalīšanos tiesvedībā, tad kopību pārstāv vai nu visi dzīvokļu īpašnieki kopā, vai likumā noteiktā kārtībā dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona.

Procesuālajos dokumentos, piemēram, prasības pieteikumā un tiesas dokumentos, dzīvokļu īpašnieku kopība norādāma kā puse, identificējot to ar attiecīgās dzīvojamās mājas adresi, bet pārvaldnieks vai cits kopības pārstāvis – kā tās pilnvarotais pārstāvis. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir puse lietā, tad tai izsniedzamos tiesas dokumentus piegādā vai nu pārvaldniekam, ja tas ir kopības pārstāvis, vai citai kopības pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav vai par tādu nav ziņu, – visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Lietas faktiskie apstākļi un pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums

Konkrētajā lietā prasību pret dzīvokļa īpašuma īpašnieci par pārvaldīšanas izdevumu parāda piedziņu tiesā cēla dzīvojamās mājas pārvaldniece – SIA "Rīgas namu pārvaldnieks”, nekonkretizējot, vai parāda piedziņu veic savā vai dzīvokļu īpašnieku vārdā. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki nebija pārņēmuši.

Prasītāja norādīja, ka savas saistības izpildīja – nodrošināja dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī komunālo pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus atbildētāja līgumā un likumā paredzētos maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā.

Zemgales apgabaltiesa prasību par parāda piedziņu apmierināja daļēji, atzīstot, ka uz pārvaldnieces prasījumiem nav pamata attiecināt Komerclikuma 406.pantā noteikto trīs gadu noilguma termiņu, bet piemērojams Civillikuma 1895.pantā noteiktais vispārējais desmit gadu noilguma termiņš. Līdz ar to prasītājas prasījumiem nav iestājies noilgums. Vienlaikus tiesa norādīja, ka prasītāja nav precizējusi un nav pierādījusi, tieši par kādiem komunālajiem pakalpojumiem atbildētājai ir aprēķināts parāds. Līdz ar to šajā daļā tiesa prasību noraidīja.