Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko februārī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
SKA-113/2025 Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude neregulētajā iepirkumā
Neregulētajos iepirkumos Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 59.panta regulējuma par nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudi piemērošana nav obligāta.
Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra uz neregulētajiem iepirkumiem ir attiecināma tikai tiktāl, ciktāl šajos iepirkumos ir jānodrošina publiskā iepirkuma pamatprincipu ievērošana. Proti, rīkojot neregulētu iepirkumu, ir būtiski ievērot un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pantā noteiktos mērķus un nodrošināt to ievērošanu.
Pasūtītāja lēmumam, ar kuru pretendenta piedāvājums atzīts par nepamatoti lētu, ir jābūt objektīvi pamatotam, turklāt atraidītajam pretendentam ir jābūt tiesībām to pārsūdzēt. Tādējādi pretendenta tiesību aizsardzība pret patvaļīgu pasūtītāja rīcību tiek nodrošināta tiesas kontroles ceļā, dodot iespēju visus savus iebildumus par piedāvātās cenas izvērtējumu pamatot, tostarp norādot arī apsvērumus, kas būtu ietverti skaidrojumā. Tiesai tad ir pamats izvērtēt šos iebildumus kopsakarā ar pasūtītāja viedokli par tiem. Tādā veidā arī neregulētajā iepirkumā tiek nodrošināta efektīva pretendenta tiesību aizsardzība un līdzsvars starp pasūtītāja rīcības brīvību un patvaļas aizliegumu, vienlaikus ievērojot pārskatāmības principu.
Kritēriji, kam jāizpildās, lai persona varētu pretendēt uz valsts atbalstu par dīkstāvi
Lai varētu pretendēt uz atbalstu par dīkstāvi, ir jāizpildās diviem kumulatīviem kritērijiem – gan kritērijam par ieņēmumu samazinājumu konkrētā apmērā, gan kritērijam par cēloņsakarības esību starp šo ieņēmumu samazinājumu un saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Tādējādi personai, kura vēlas saņemt valsts atbalstu par dīkstāvi, ir pienākums sniegt pamatojumu, kas ļauj secināt, ka tās ieņēmumu samazinājums izriet no noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, nevis citiem, ar ārkārtējo situāciju nesaistītiem apstākļiem. Proti, nepieciešams konstatēt, ka ieņēmumi atbalsta mēnesī personai samazinājušies tādu saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, kuri noteikti tiesību aktos un saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Ar vispārēju teorētisku cēloņsakarību starp valstī noteiktajiem ierobežojumiem un ieņēmumu kritumu nepietiek.
Iestādes pienākums katrā konkrētajā gadījumā vērtēt personas sniegto pamatojumu pabalsta par dīkstāvi sakarā ar valstī noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai piešķiršanai
Iestādei, lemjot par to, vai personai pienākas atbalsts par dīkstāvi, jebkurā gadījumā ir jāvērtē personas sniegtais pamatojums ieņēmumu samazinājuma saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem un faktiskie apstākļi to kopsakarā. Proti, vai un kādā mērā normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi faktiski ietekmēja personas iespēju gūt ieņēmumus, vai šis ieņēmumu samazinājums ir cēloniski saistāms ar šiem ierobežojumiem un vai personas saimnieciskā darbība bija pakļauta šiem apstākļiem tādā intensitātē, kas rada tiesisku pamatu atbalsta par dīkstāvi piešķiršanai. Tas ir katra individuālā gadījuma faktisko apstākļu un pierādījumu vērtēšanas jautājums.
Teleoloģiskās redukcijas piemērošanas nosacījumi
Secinājums (un analīze) par to, ka tiesību normas izpausme ir nepilnīga, pārāk plaša vai ka likumdevējs savu gribu par konkrēto jautājumu nav tieši noformulējis, taču ir pietiekams pamats uzskatīt, ka atbilstoši likuma plānam būtu konkrēto jautājumu noregulējis citādi, proti, konstatējams aizklāts (slēpts) likuma robs, ir neatņemams nosacījums teleoloģiskās redukcijas piemērošanai. Šī analīze ir objektīva un balstās uz tiesību normas un tiesiskās situācijas juridisku novērtējumu.
Tikai strikti ievērojot nosacījumus un ietvaru, kuros ir pieļaujama teleoloģiskā redukcija, ir iespējams nodrošināt varas dalīšanas principu un tiesas spriešanas funkcijas, kuru tiesām paredz Satversmes 82.pants, īstenošanu. Lai nepārsniegtu šo principu un teleoloģiskās redukcijas pieļaujamības ietvaru, ir jāpatur prātā, ka tikai likumdevēja ziņā ir vērtēt, vai likuma regulējums atbilst pašreizējiem politiskajiem mērķiem un sabiedrības gaidām, un grozīt regulējumu, lai nodrošinātu, ka šie mērķi vai gaidas tiek sasniegti. Tiesai, īstenojot tiesas spriešanas funkciju un izlemjot tai nodotu lietu, kas ietekmē personu un institūciju tiesības un pienākumus, nav kompetences politiski vērtēt to, vai pašreizējais vai kāds cits hipotētisks regulējums būtu atbilstošāks vai efektīvāks, lai sasniegtu noteiktos politiskos mērķus vai sabiedrības gaidas, un ar juridiskajām metodēm tiesiskajā sistēmā ieviest savu redzējumu par to, kas regulējumā uzlabojams.
Saeimas Juridiskā biroja atzinums kā tiesību palīgavots
Saeimas Juridiskajam birojam kā Saeimas juridiskajam dienestam, kurš sniedz juridisku atbalstu Saeimai juridiskās tehnikas un kodifikācijas jautājumos, nav piešķirtas tiesības sniegt vispārsaistošu (citiem obligātu) likumdevēja gribas skaidrojumu vai tiesību normu interpretāciju. Juridiskā biroja atzinums var būt nozīmīgs tiesību palīgavots, bet tikai gadījumā, ja tas precīzi atspoguļo likumdevēja gribu un debates likumdošanas procesā. Ja ir konstatējams, ka Saeimas Juridiskā biroja viedokli neapstiprina tiesību normu izstrādes (sagatavošanas) materiāli, priekšroka dodama likumdevēja gribai, kas atvasināma no tiesību normu izstrādes (sagatavošanas) materiālu kopuma, nevis Saeimas Juridiskā biroja viedoklim. Ne mainīgie politiskie apstākļi vai sabiedrības gaidas, pat ja to ietvaros ir iespējams izkristalizēt noteiktu skatījumu un piedāvāt risinājumu regulējuma uzlabošanai, ne likuma neefektīgums, ja vien likumu vispār ir iespējams piemērot, nepieļauj tiesai vai kādai citai institūcijai, kas nav apveltīta ar likumdošanas tiesībām, grozīt likumu. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēts ne vien varas dalīšanas princips, bet arī tiesu varas misija un tiesas spriešanas funkcija, kurā ietilpst norobežošanās no likumdošanas politiskā procesa ar mērķi nodrošināt gan lietas dalībniekiem, gan ikvienai trešajai personai pārliecību par to, ka tiesa īsteno objektīvu un neitrālu attieksmi tiesas spriešanas funkcijas izpildē, proti, ir neatkarīga un padota vienīgi likumam un tiesībām.
Neizpildītu saistību nodokļu jomā veidu nošķiršana
Starp likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 7.4 panta 1. un 2.punktā minētajiem veidiem, kas dod pamatu atzīt, ka nodokļu maksātājam pastāv neizpildītas saistības nodokļu jomā, ir būtiskas atšķirības. Proti, tikai minētās normas 2.punktā ir iekļauta atsauce uz nodokļu parādu. Tas nozīmē, ka neizpildītas nodokļu saistības ir plašāks jēdziens nekā nodokļu parāds, kas ir tikai viens no neizpildītu saistību nodokļu jomā veidiem. Pienākuma iesniegt nodokļu deklarāciju (likuma par NN 15.panta 1.daļas 3.punkts) nepildīšana ir cits neizpildītu saistību nodokļu jomā veids. Šis pienākums ir nodalāms un neitrāls pret jautājumu par to, vai nodokļu maksātājam faktiski ir vai nav nodokļu parāds, jo parāda esību vai neesību var noskaidrot tikai pēc nodokļu deklarācijas iesniegšanas.
Pretendentu izslēgšanas pienākums
Pretendenta izslēgšana, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42.panta 1.daļu, ir pasūtītāja kompetence un pienākums.
Pasūtītājam nav kompetences un tas arī nevar iepirkuma procedūras ietvaros izmeklēt iemeslus, kādēļ pretendents vai tā patiesais labuma guvējs ir vai nav iesniedzis nodokļu deklarāciju. Pasūtītājam nav iespēju veikt izziņu un vērtējumu, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai konkrētajā gadījumā deklarācija nav iesniegta kļūdas vai neuzmanības dēļ un to, kāds ir šā pienākuma neizpildes plašākais konteksts un mērķis, lai izdarītu secinājumu par to, vai deklarācijas neiesniegšana ir “negodprātīga” vai “manipulatīva” rīcība.
SKA-42/2025 Tiesības uz datu par sodāmību dzēšanu; Tiesības uz oficiālajā izdevumā publicēto datu dzēšanu
Tiesības uz datu par sodāmību dzēšanu
Dati par sodāmību (arī ziņas par personai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem) ir sensitīvi dati. To apstrāde var radīt īpaši smagu iejaukšanos personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, un tāpēc datu subjektam ir jānodrošina lielāka aizsardzība šādu datu apstrādes gadījumā.
Tiesības uz oficiālajā izdevumā publicēto datu dzēšanu
Oficiālās publikācijas nemainīgums ir būtiska sabiedrības interese un tāpēc lēmumu par oficiālajā izdevumā publicēto datu dzēšanu var pieņemt, tikai rūpīgi izvērtējot gan skartās sabiedrības intereses, gan arī datu subjekta tiesību uz privāto dzīvi aizskārumu. Tomēr oficiālās publikācijas nemainīgums nav absolūta vērtība un nevar vienmēr automātiski atzīt, ka šī vērtība ir būtiskāka nekā personas tiesības uz privāto dzīvi. Oficiālo publikāciju mērķis un saturs ir dažāds un arī publicētie dati ir dažāda veida. Līdz ar to arī katrā konkrētā gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē skartās intereses un tās rūpīgi jālīdzsvaro.
Tiesas kontroles apjoms attiecībā uz rīcības brīvības izmantošanu ir ierobežots, jo tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par lietderību un lemt par soda naudas apmēra noteikšanu vai tās piemērošanas nepieciešamību.
Piemērojot NKAL, tiesa atceltā administratīvā akta vietā var uzdot PTAC (iestādei) atkārtoti lemt par administratīvā akta izdošanu, taču nenosakot to, vai ir izdodams administratīvais akts par naudas soda uzlikšanu un tā apmēru, jo iestādei pašai ir rīcības brīvība vērtēt, vai soda nauda vispār konkrētajā gadījumā ir piemērojama par NKAL pārkāpumu.
Taču tas vien, ka PTAC ir rīcības brīvība soda naudas uzlikšanā un tās apmēra noteikšanā par NKAL pārkāpumiem, pats par sevi nenozīmē, ka tiesa pati nekad nevarētu uzdot tam izdot administratīvo aktu par soda naudas piemērošanu. Šāda iespēja pastāv, ja attiecīgas pārbaudes rezultātā nāktos secināt, ka iestādes rīcības brīvība ir samazināta līdz nullei un tiesisks var būt tikai viens risinājums. Tāpat tiesa varētu uzdot iestādei izdot administratīvo aktu par soda naudas piemērošanu situācijā, kad administratīvajā aktā būtu iespējams pietiekami skaidri nošķirt iestādes izdarītos lietderības apsvērumus attiecībā uz uzliekamo tiesiskā pienākuma veidu no lietderības apsvērumiem, kas attiecas uz soda naudas apmēru, kā arī nošķirt lietderības apsvērumus par piemērojamā tiesiskā pienākuma veidu attiecībā uz katru pieļauto pārkāpumu.
SKA-198/2025 Aizliegums ikvienai personai izmantot būvi līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā
Būvniecības likuma (BL) 21.panta 2.daļā noteikts vispārīgs aizliegums ekspluatēt būvi līdz tam brīdim, kad tā tiks nodota ekspluatācijā. Šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu būves lietošanas drošumu, proti, novērstu cilvēku drošības apdraudējumu būves lietošanas gaitā. Iekams kompetentā iestāde nav likumā noteiktajā kārtībā pieņēmusi būvi ekspluatācijā, nevar būt pārliecība, ka būve patiešām ir droša. Tādēļ BL 21.panta 2.daļa attiecas uz ikvienu personu neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir konkrētā būvniecības procesa dalībniece.
