Kāpēc personas lietas ir jāpārskata
2026-03-10
Dr.oec. Ieva Kalve, Rīgas Stradiņa universitātes docente, organizāciju vadības un dokumentu pārvaldības speciāliste
Personas lietas Latvijā ir joma, kurā uzņēmumi bieži vien paši sev rada papildu darbu un pēc tam mēdz vainot normatīvos aktus. Tipiska aina – biezas mapes, neskaitāmas kopijas un dažādi “katram gadījumam” sagatavoti dokumenti, sarežģīta meklēšana un vēl sarežģītāka glabāšana. Tas viss tērē resursus – darbinieku laiku, telpu, papīru, mapes un plauktus – un rada kļūdu un datu aizsardzības riskus. Kāpēc personas lietas ir jāpārskata? Skaidrojam!
Šo situāciju uztur divi plaši izplatīti mīti. Pirmais – personas lieta ir obligāta. Otrais – viss, kas ielikts personas lietā, automātiski jāglabā 75 gadus pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai līdz darbinieka 90 gadu vecumam. Taču šāds termiņš neattiecas uz visu personas lietas saturu, bet tikai uz arhīviski vērtīgiem darba gaitu apliecinošiem dokumentiem.
Abi šie mīti praksē rada vienu un to pašu problēmu – uzņēmumi uzkrāj lielu dokumentu apjomu, kuru vēlāk ir dārgi uzturēt un grūti sakārtot.
Par personāla dokumentu jomu Latvijā radies iespaids, ka tā ir sarežģīta, fragmentēta un ar paaugstinātu risku. Tādēļ daudzos uzņēmumos tiek veidots ievērojami plašāks dokumentu klāsts, nekā to paredz normatīvie akti un nepieciešamība. Personāla vadītāji un grāmatveži tērē laiku dokumentu sagatavošanai, parakstīšanai, uzskaitei un glabāšanai, bieži balstoties pieņēmumos un iepriekšējā pieredzē, vai rīkojas drošības labad, jo nezina, kā īsti ir pareizi. Kādi personāla dokumenti uzņēmumā nepieciešami?
Lietvedība
06:00, 11. Feb. 2026
Ja ārvalsts darbinieks uz noteiktu laiku strādā Latvijā, pēc kuras valsts normatīvajiem aktiem ir jāsaglabā šī darbinieka dokumenti – Latvijas vai tās valsts, no kurienes darbinieks šeit ir atbraucis? Vai varbūt jāievēro abu valstu normatīvie akti? Pētām!
Lietvedība
06:00, 16. Jan. 2026
Mūsdienās lielākā daļa dokumentu top elektroniski jeb, vienkāršāk sakot, izmantojot datortehniku un/vai specializētu programmatūru. Līdz ar to aktuāls ir jautājums – kurš uzņemas atbildību par dokumentu? Vai dokumentu ir veidojis un e-parakstījis cilvēks? Vai arī to ģenerējusi sistēma, un juridisko spēku nodrošina uzņēmuma e-zīmogs vai iepriekšēja vienošanās par automātiski ģenerētu dokumentu atzīšanu? Šīs atšķirības izpratne ir pamats korektai dokumentu izstrādei un apritei, kā arī kļūdu mazināšanai.
Lietvedība
06:00, 8. Jan. 2026
Tehnoloģiju attīstības rezultātā mūsu ikdiena bez e-dokumentu aprites vairs nav iedomājama. Tādēļ ir svarīgi zināt, kā e-dokumentus pareizi sagatavot un parakstīt, lai tiem būtu juridiskais spēks un tos pieņemtu Latvijas un citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu iestādes. Skaidrojam, kādas problēmas var rasties un kā no tām izvairīties.
Lietvedība
06:00, 29. Dec. 2025
Vai rīkojumā par darbinieka atvaļinājumu ir jābūt atsaucei uz konkrētu Darba likuma pantu, saskaņā ar kuru rīkojums tiek izdots? Vai atvaļinājuma rīkojumā ir jānorāda laika posms, par kādu nostrādāto periodu darbinieks atvaļinājumu izmanto? Skaidrojam, kāda informācija obligāti ir jāietver rīkojumā par darbinieku atvaļinājumu, kas noteikts normatīvajos aktos un kāda ir labā prakse.
Lietvedība
06:00, 22. Dec. 2025
Tiesību akti Latvijā paredz trīs e-paraksta veidus: kvalificētu e-parakstu jeb drošu e-parakstu, uzlabotu e-parakstu un vienkāršu e-parakstu. Ikdienā tiek izmantots kvalificēts e-paraksts, kas garantē visaugstāko drošības līmeni. Skaidrojam, kādos gadījumos var lietot uzlabotu vai vienkāršu e-parakstu, un kādas juridiskas nianses jāņem vērā, lai izvairītos no pārpratumiem un parakstītie dokumenti būtu saistoši.
Lietvedība
06:00, 26. Nov. 2025
Iepazīšanās ar papīra dokumentu sākas ar tā izlasīšanu – virsrakstu, datumu un tekstu, tikai pēc tam var spriest par tā saturu un nozīmi. Digitālajā vidē ir citādi. Pirms tiek atvērts e-dokuments, priekšstatu par to veido saņemtās datnes vai e-parakstītas pakotnes nosaukums, ko piešķīris dokumenta izstrādātājs. Tas kļūst par pirmo informācijas avotu un reizē par signālu, kas palīdz identificēt dokumenta saturu. Kā korekti veidot e-dokumentu datņu un pakotņu nosaukumus?
Lietvedība
06:00, 21. Nov. 2025
Negatīvu ziņu nosūtīšana vienmēr ir izaicinājums, kas prasa gan lietišķumu, gan cieņu pret adresātu. Visbiežāk šādas ziņas ir atbildes uz iesniegumiem, sūdzībām vai priekšlikumiem. Dažreiz negatīvas ziņas sūta pats saziņas iniciators. Neatkarīgi no situācijas šāda veida dokumentos katram vārdam un noformējumam ir nozīme, jo dokuments parāda ne tikai lēmumu, bet arī attieksmi.
Lietvedība
06:00, 7. Nov. 2025
Darba attiecībās nereti ir situācijas, kad darbiniekam un darba devējam ir strīds par to, vai iespējamais darbinieka pārkāpums, piemēram, darbinieks kavējis darbu, bijis reibumā, atteicies pildīt darba pienākumus vai citādi pārkāpis noteikto kārtību, patiesībā ir noticis. Šādos gadījumos vissvarīgākais ir nevis pats apgalvojums, bet spēja to pierādīt. Lai jebkurš strīds vēlāk nepaliktu tikai “vārds pret vārdu”, būtiski ir laikus un pareizi fiksēt pārkāpuma faktu.
Lietvedība
06:00, 3. Nov. 2025
Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē dažādu valstu uzņēmumu sadarbība ir ikdiena, tādēļ būtisks ir jautājums par darījumu dokumentu valodu un formātu. Uzņēmumiem jānošauj divi zaķi ar vienu šāvienu – jāizvēlas valoda, kas visām darījuma pusēm ir saprotama, un jāizpilda normatīvo aktu prasības, lai dokuments būtu spēkā visās valstīs, kurās tas piemērojams. Skaidrojam, vai dokumentos pietiek ar angļu valodu, kā rīkoties, ja dažādās valstīs ir atšķirīgas prasības, un kā izvēlēties atbilstošāko dokumenta formātu.
Lietvedība
06:00, 31. Okt. 2025
Kopš e-adrese kļuvusi par obligātu saziņas kanālu juridiskām personām, tās lietošana vairs nav izvēles jautājums. Taču daudziem uzņēmumiem joprojām nav skaidrs, kā to lietot pareizi un kā izvairīties no situācijām, kad svarīgi ziņojumi tiek palaisti garām.
Lietvedība
06:00, 22. Okt. 2025
Attīstoties dokumentu digitalizācijai un elektroniskā paraksta izmantošanai, praksē joprojām sastopami ieradumi, kam nav tiesiska pamatojuma un kas var radīt neskaidrības. Kā piemēru var minēt uzrakstu dokumenta beigās: “Dokuments parakstīts ar e-parakstu un satur laika zīmogu”. Šāds uzraksts nekad nav bijis obligāts dokumenta elements. Turklāt šāda norāde ne tikai ir lieka, bet arī maldinoša, jo var radīt iespaidu, ka tieši šis uzraksts piešķir dokumentam juridisku spēku vai apliecina tā autentiskumu. Patiesībā visa nepieciešamā informācija jau ir ietverta pašā e-parakstā un laika zīmogā, kas tehniski pievienoti dokumenta failam un pārbaudāmi ar attiecīgiem rīkiem.
Lietvedība
06:00, 9. Okt. 2025
Uzņēmums sāk izmantot elektronisko personāla vadības sistēmu, kurā sagatavo rīkojumus un citus personāla dokumentus. Kā sistēmā sagatavotajos dokumentos pareizi identificēt darbinieku? Vai pietiek norādīt vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, vai arī jāpievieno amats un personas kods?
Lietvedība
06:00, 3. Okt. 2025
E-pasti vai dokumenti ar pieciem, desmit vai pat vairāk pielikumiem nav retums, un katrā no tiem var būt būtiska informācija. Tomēr – jo vairāk pievienoto datņu, jo lielāka iespēja, ka kāda no tām paliek neatvērta, kāds punkts – neizlasīts, un kāda būtiska detaļa – nepamanīta. Tas vairs nav tikai komunikācijas izaicinājums, bet arī riska faktors sadarbībā, lēmumu pieņemšanā un juridiskajā atbildībā.
Lietvedība
06:00, 8. Sep. 2025
