Izskatīta blakus sūdzība civillietā, kurā komercsabiedrība cēlusi prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu, un negrozīts atstāts Vidzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru atzīts, ka Vidzemes rajona tiesa pamatoti izbeigusi tiesvedību lietā, informē Senāts.
Senātam lietā bija jāatbild uz diviem tiesību jautājumiem, kas bija saistīti ar termiņu, kādā sabiedrības dalībnieku (akcionāru) vairākumam ir tiesības celt prasību pret valdes locekli, un tiesvedības izbeigšanas pieļaujamību šī termiņa nokavējuma gadījumā. Atsaucoties uz agrākām Senāta judikatūras atziņām, Senāts atgādināja, ka Komerclikumā (KL) noteiktais 3 mēnešu termiņš prasības celšanai ir prekluzīvs termiņš, ar kura notecējumu prasības celšanas tiesības izbeidzas neatgriezeniski. Šis termiņš tiek skaitīts no dienas, kad dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums par šādas prasības celšanu, un tā mērķis ir līdzsvarot sabiedrības dalībnieku un valdes locekļa intereses – dalībnieku interesēs ir panākt valdes locekļa atbildību, savukārt valdes locekļa interesēs ir rēķināties ar konkrētu laikposmu savu tiesību aizstāvībai pret potenciālām dalībnieku prasībām. Senāta ieskatā, šāds KL iztulkojums pienācīgi ņem vērā iesaistīto pušu intereses un iespējas aizstāvēt savas tiesības, kā arī atbilst komercattiecību tiesiskā regulējuma specifikai, kurā komercaprites ātrumam un tiesiskajai noteiktībai tiek piešķirta īpaša nozīme.
Senāts lēmumā arī vērsa uzmanību uz to, ka KL regulējums paredz patstāvīgas prasījuma tiesības pret valdes locekli ne vien sabiedrības dalībnieku vairākumam, bet arī to mazākumam, un prasības celšanas noilgums par konkrēto prasības priekšmetu un pamatu katram no tiem ir aprēķināms atsevišķi. Tā kā izskatāmajā lietā prasība sabiedrības akcionāru vairākuma interesēs bija celta gandrīz 4 gadus pēc prasītājas akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas dienas, turklāt ne visas prasības pieteikumā norādītās zaudējumu atlīdzības pozīcijas bija apstiprinātas akcionāru sapulcē, Senāts apstiprināja, ka tiesvedība lietā ir izbeigta pamatoti.
Atbildot uz otro blakus sūdzībā ietverto jautājumu, Senāts norādīja, ka prasības celšanas prekluzīvā termiņa nokavējums ir absolūts šķērslis sprieduma taisīšanai. Ja tas atklājies tiesvedības stadijā, rodas pamats izbeigt tiesvedību, arī ja tiesa tobrīd jau devusies taisīt spriedumu, kā tas bija noticis izskatāmajā lietā. Šādā situācijā prasītājam paliek spēkā arī pienākums atlīdzināt pretējai pusei ar lietas vešanu saistītos izdevumus.
