Piedāvājam jūlija “iTiesības” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – darba telefons

Vai privātām vajadzībām drīkst izmantot darba devēja piešķirto telefonu? Šāds jautājums ierindojies jūlija lasītāko rakstu TOP 3 pirmajā vietā. Publikācijā “Vai no darba telefona drīkstu piezvanīt mammai?” (iTiesibas.lv, 14.07.2025.) Aija Panke apskata šo jautājumu no personas datu apstrādes viedokļa, izvērtējot neseno Īrijas Augstākās tiesas nolēmumu.

2025.gada 3.aprīlī Īrijas Augstākā tiesa pieņēma nolēmumu lietā starp Īmonu Makšeinu (Eamon McShane), Īrijas Datu aizsardzības komisiju un Īrijas Veselības dienestu, kurā izteiktās atziņas ir vērts analizēt darbiniekiem piešķirto ierīču kontekstā. Lietā tika akcentēta būtiska nianse Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanā, īpaši analizējot to, kurš tad galu galā ir atbildīgs par personas datiem, kas atrodas darbinieku rīcībā esošajās darba ierīcēs, jo īpaši gadījumos, kad šie dati nav saistīti ar darba pienākumu izpildi.

Lietā tika norādīts – “lai uzņēmums tiktu uzskatīts par datu pārzini Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē, tam ir jābūt aktīvai lomai datu apstrādes mērķu un līdzekļu noteikšanā. Ja darbinieks patvaļīgi glabā privātus datus uz darba ierīces bez darba devēja piekrišanas vai atļaujas, uzņēmums ne vienmēr kļūst par šo privāto datu pārzini. Un, ja uzņēmums nav uzskatāms par datu pārzini, tad no tā nav iespējams prasīt atbildību”.

“Ir vairākas iespējas, kā risināt situāciju ar darba vajadzībām piešķirtās ierīces izmantošanu privātām vajadzībām: noteikt stingrus un skaidrus ierobežojumus; atļaut darba ierīču izmantošanu arī privātām vajadzībām kontrolētā apjomā; ļaut izmantot privātas ierīces un izmantot hibrīda modeli, ” skaidro autore.

“Neatkarīgi no izvēlētās stratēģijas, uzņēmumu iekšējiem normatīvajiem aktiem jābūt pietiekami skaidriem, regulāri atjauninātiem un viegli saprotamiem visiem darbiniekiem. Svarīgi ir ne tikai definēt atļauto un aizliegto, bet arī uzsvērt datu aizsardzības principus un rīcību datu drošības incidentu gadījumos,” uzsver A. Panke.

2.vieta – lielie sodi

2025.gada 23.aprīlim Eiropas Savienības (ES) tiesībās nu jau ir vēsturiska nozīme, jo šajā datumā Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi pieņēma lēmumu par naudas sodu piemērošanu par Digitālo tirgu akta noteikumu pārkāpumiem tehnoloģiju lieluzņēmumiem “Meta” un “Apple”. Kādas sekas atstās šie lēmumi? To publikācijā “Eiropas Komisija piemēro sodu “Apple” un “Meta”” (iTiesibas.lv, 03.07.2025.) analizē Samanta Lidere.

“2022.gada 1.novembrī, spēkā stājoties Digitālo tirgu aktam, tika lēsta cerība, ka ar šo unikālo ES līmeņa tiesību instrumentu, līdztekus “tradicionālajiem” konkurences tiesību noteikumiem, tiks nodrošināti vienlīdzīgi un godīgi konkurences apstākļi digitālajos tirgos, kuros darbojas lielākās digitālās platformas, kā arī mazināta šo lielo tehnoloģiju uzņēmumu tirgus vara,” stāsta zvērināta advokāta palīdze. “Proti, Digitālo tirgu akta mērķis ir noteikt lielajām platformām skaidrus “spēles noteikumus” ES vienotajā digitālajā tirgū, ievērojot, ka tie ar savu rīcību un tirgus varu spēj ietekmēt konkurenci digitālajā tirgū, kaitējot gan platformu piedāvāto pakalpojumu lietotājiem, tostarp ierobežojot lietotāju izvēles iespējas, gan to konkurentiem.”

Autore norāda, ka EK lēmums ir drosmīgs, īpaši ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un ES. ““Meta” asi reaģēja un piemēroto naudas sodu nodēvēja par vēršanos pret veiksmīgiem ASV uzņēmumiem, vienlaikus ļaujot Ķīnas un Eiropas uzņēmumiem savu darbību veikt pēc atšķirīgiem standartiem. “Meta” ieskatā EK piespiež to mainīt uzņēmējdarbības modeli, piemērojot vairāku miljardu dolāru lielu tarifu un vienlaikus liekot lietotājiem piedāvāt zemākas kvalitātes pakalpojumu. Arī “Apple” pārstāvis jau norādījis, ka EK piemērotais sods ir nepamatots un vērsts uz to, ka uzņēmumam sava izstrādātā tehnoloģija, neskatoties uz ieguldīto darbu, faktiski esot jānodrošina bez maksas.”

“Neskatoties uz lielo pretestību un esošo ģeopolitisko situāciju, EK ir skaidri demonstrējusi, ka Digitālo tirgu akta prasības nav formālas. Pieņemtie lēmumi mudina arī citus tehnoloģiju lieluzņēmumus, pret kuriem EK jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūras, sākt apsvērt iespējamos Digitālo tirgu akta atbilstības pasākumus, ievērojot, ka naudas sodu piemērošana ir visnotaļ reāla,” ir pārliecināta S. Lidere.

3.vieta – atvaļinājums pa dienām

Darba likumā (DL) noteikts, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas četras nedēļas. Divas nedēļas jāizmanto kopā, pārējās dienas – pēc darbinieka izvēles. Tātad paliek divas nedēļas, kuras var izmantot kaut vai pa dienām. Ko nozīmē šīs divas nedēļas? To publikācijā “Kā izņemt atvaļinājumu pa dienām?” (iTiesibas.lv, 30.06.2025.), kas noslēdz jūlija lasītāko rakstu TOP 3, šķetina Kaspars Rācenājs.

DL 149.pantā ir noteikts, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Savukārt, tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām. Ja puses vienojas atvaļinājumu dalīt, jāpatur prātā, ka viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, norāda autors. Savukārt atlikušās divas nedēļas likums neaizliedz dalīt.

Autors publikācijā skaidro, ka ir atšķirība, kā apmaksājamas atvaļinājuma dienas uzņēmumos, kuru darbību regulē DL, un budžeta iestādēs, kur atvaļinājuma piešķiršanas un samaksas kārtību regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Atlīdzības likuma ir skaidri noteikts – “ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par DL noteikto (divām kalendāra nedēļām), bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

  • aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu;
  • katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.”

Bet DL ir noteikts citādāk – “Ja puses vienojas atvaļinājumu dalīt, jāpatur prātā, ka viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Tas nozīmē, ka vienošanās par šo divu nepārtrauktu kalendāra nedēļu dalīšanu vēl smalkāk (piemēram, pa nedēļām vai dienām) būs pretēja likumam un saskaņā ar DL 6.pantu nebūs spēkā. Tajā pašā laikā likums neaizliedz atlikušās divas kalendāra nedēļas dalīt sīkāk pa nedēļam vai dienām.”

Ko darīt uzņēmumiem? “DL šādu apmaksājamo dienu palielinājuma ierobežojumu neparedz, proti, ja darba devējs (privātajā sektorā) būs vienojies ar darbinieku sadalīt atvaļinājumu 14 darba dienās, tad jārēķinās ar DL 75.panta 8.daļā noteikto – izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Ir arī otrs variants – darba devējam iekšējos dokumentos jānosaka, ka netiks palielināts apmaksājamo dienu skaits,” skaidro K. Rācenājs.