Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.

Mazāk nekā mēnesi pēc Senāta sprieduma pasludināšanas valdošā koalīcija iesniedza Saeimā grozījumus Krimināllikumā. Šā gada 19.februārī Saeima tos atbalstīja pirmajā lasījumā. Grozījumi paredz noteikt kriminālatbildību fiziskām personām par aizliegtu vienošanos publisko iepirkumu jomā (neaptverot aizliegtas vienošanās vispār Konkurences likuma izpratnē), paredzot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai – smagākos gadījumos – līdz pieciem gadiem. Tādējādi regulējums koncentrēts tieši uz publiskajiem iepirkumiem, ietekmējoties no būvnieku karteļu lietas, kur iespējamā aizliegtā vienošanās bija saistīta ar vairākām iepirkumu procedūrām.

Lai gan šī iniciatīva rada iespaidu par ātru likumdevēja reakciju uz Senāta spriedumu, jāatzīst, ka tā nerisina spriedumā analizēto pamatjautājumu – vai operatīvās darbības gaitā iegūtie materiāli var tikt izmantoti administratīvajā procesā. Kriminālatbildības ieviešana faktiski attiektos tikai uz fiziskām personām, savukārt juridisko personu atbildība par aizliegtu vienošanos arī turpmāk paliktu Konkurences padomes kompetencē administratīvā procesa ietvaros. Līdz ar to saglabātos būtiska tiesiskā nepilnība.