Lai sekmētu iedzīvotāju iespējas veiksmīgi sazināties ar dažāda veida iestādēm un organizācijām, Tiesībsargs ir izstrādājis pamācību “Ko rakstīt iesniegumā?”.

Jāsniedz būtiska informācija

Uzmanība jāpievērš tam, kā sastrukturēt domas tekstuāli, lai saņēmējam iesniegums būtu skaidri saprotams pēc būtības. Ne mazāk svarīgi ir tas, lai iesnieguma rakstītājs norādītu sagaidāmo rīcību, piemēram, atrisināt viņa situāciju nevis “pieņemt zināšanai”.

Nianses, kam jāpievērš uzmanība:

  • Kas ir problēma?
  • Kāds ir tās vēlamais atrisinājums?
  • Kas šajā situācijā ir iesnieguma rakstītājs (piemēram, cietušais, padotais/priekšnieks un tā tālāk)?
  • Kāpēc iesniegums tiek rakstīts tieši tagad?
  • Kādi ir lietas fakti (kas, kur, kad)?
  • Kā situācija ir risināta līdz šim?
  • Kādi likumi vai tiesības ir pārkāpti?
  • Kāds lūgums tiek izteikts (konkrēti un skaidri, kāds rezultāts ir vēlams)??
  • Kur nosūtāma atbilde (e-pastā, pastkastē vai e-adresē)?
  • Vai būs kādi pielikumi (pielikumā var pievienot sarakstes, attēlus, dokumentus vai citu informāciju, kas varētu būt svarīga)?

Jāatceras, ka vēlams rakstīt īsi un bez emocijām, proti, lai iesnieguma saņēmējs labāk saprastu situāciju un varētu palīdzēt. Tāpat nedrīkst aizmirst izteikties cieņpilni.

Tiesībsarga novērojumi un ieteikumi

Būtiska tiesībsarga darba sastāvdaļa ir atbilžu sagatavošana uz iesniegumiem. Piemēram, 2023.gadā tiesībsargs saņēma 1718 iesniegumus. Tie visvairāk saņemti par labas pārvaldības principa neievērošanu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, īpašumu, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu un ieslodzīto tiesībām.

Tiesībsargs novērojis visbiežāk izplatītās nepilnības:

  • iesnieguma vienlaicīga nosūtīšana pārāk daudziem adresātiem, tostarp tādiem, kuru kompetencē nav iesnieguma izskatīšana pēc būtības;
  • pārāk plašas informācijas par citu cilvēku privāto dzīvi norādīšana un pievienošana iesniegumam –attēli, medicīnas dokumenti un citi –, kas neattiecas uz iesnieguma izskatīšanu pēc būtības. Piemēram, vecāka darba vieta un amats, vecvecāku raksturojums un cita informācija, kas neattiecas uz lietas būtību;
  • iesnieguma iesniegšana par pārāk seniem notikumiem, kas vairs nav pārbaudāmi vai ir iestājies noilgums, lai vainīgo sauktu pie atbildības. Piemēram, bērns tagad mācās 6.klasē, bet iesniegums – par notikumiem 1.klasē;
  • lūgumu izteikšana, kuru izpildīšana nav tiesībsarga kompetencē – visbiežāk tie ir lūgumi atbrīvot no amata (skolotāju, skolas direktoru, bāriņtiesas darbinieku);
  • ļoti vēlams iesniegumā norādīt piekrišanu vai nepiekrišanu tiesībsarga saziņai ar citām iestādēm un personām iesnieguma izskatīšanas vajadzībām. Ja piekrišana nebūs norādīta, bet būs nepieciešams sazināties, tiks prasīta atļauju, kas pagarinās izskatīšanas laiku;
  • pielikumiem ir ļoti liela nozīme, reizēm pat izšķiroša. Bieži vien cilvēks izstāsta kaut ko ļoti subjektīvi, skatoties no savas perspektīvas, savukārt reālie pierādījumi, dokumenti, iestāžu un tiesu nolēmumi liecina par pretējo;
  • ļoti būtiski, ka cilvēks uzreiz pievieno visus būtiskos pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, lai iesnieguma izskatītājs varētu objektīvi izvērtēt apstākļus un rīkoties atbilstoši situācijai;
  • vēlams atgādināt pievienot pilnvarojumu, ja raksta kāda cita vietā. Pretējā gadījumā, ievērojot personas datu drošību un tiesības uz privāto dzīvi, detalizēta atbilde sūtītājam par konkrēto problēmu netiks sniegta. Arī advokātiem jāpievieno orderis un pilnvarojums.