Beidzamajā laikā atlaižu norādīšanas situācija dažādās tirdzniecības vietās ir uzlabojusies, jo iepriekšējos gados intensīvi strādāts šajā jomā. Tomēr joprojām ir dažādi problemātiski jautājumi, kam pievērst uzmanību. Akcentējam būtiskāko!

Īpaša uzmanība interneta veikaliem

Īpašu uzmanību atlaižu piemērošanas jomā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pievērsis interneta tirdzniecībai, skaidrojot tajā strādājošajiem, ko drīkst un ko nedrīkst. Brīžos, kad rodas aizdomas par pārkāpumiem, tiek pieprasīts tos novērst, tomēr droši var teikt, ka vismaz lielajiem interneta tirgotājiem situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir būtiski uzlabojusies. Jā, piemēroto atlaižu apjoms ir samazinājies, taču tās norādītas godīgāk.

Interneta veikaliem veltīta īpaša uzmanība, jo nereti, izmantojot salīdzināšanas platformas, patērētāji iekārdināti ar zemāko cenu, taču to izvēlēties nav droši – var gadīties, ka, pērkot internetā preci, kam ir zemākā cena tirgū, pircējs samaksā naudu, bet kāroto mantu neiegūst. Proti, var izrādīties, ka tieši tirgotāji, kas patērētājiem piedāvā viszemāko cenu, neko negatavojas piegādāt. Cilvēkiem tiek radīta sajūta, ka viņi kaut ko ļoti izdevīgi nopērk, bet patiesībā viņi tiek apkrāpti.

Nopietni komersanti, kas vēlas strādāt tirgū ilgtermiņā, savu uzvedību maina uz labo pusi. Iepērkoties internetā, jāpievērš uzmanība tam, cik ilgi darbojas konkrētais tirgotājs, kādas atsauksmes par to ir dažādos portālos, kā arī tam, cik lielas atlaides tiek solītas.

Joprojām sūdzas par tirdzniecības centriem

Aplūkojot lielveikalus, jānorāda, ka dažādu akciju ir ļoti daudz un tās ir regulāri mainīgas, tomēr nereti tiek saņemtas arī sūdzības. Diviem šādiem tirgotājiem, reaģējot uz patērētāju sūdzībām, piemēroti arī sodi. Bieži komersanti skaidrojuši, ka saistībā ar lielo dažādu atlaižu daudzumu gadās paziņojumus par kādas atlaides piemērošanu izvietot pāragri vai arī laikus nenovākt.

Šādos gadījumos PTAC ir tikai viens ierosinājums – nevajag piemērot tik daudz atlaižu vienlaikus, jo tad arī būs iespējams izsekot to norisei, tirgotājiem spējot šo procesu pietiekami labi pārvaldīt. Vienlaikus komersantu rīcību, piemērojot tik daudz dažādu atlaižu, var saprast, jo Latvijā patērētāji iecienījuši iegādāties tieši preces, kam norādīta atlaide. Līdz ar to arī veikali izpatīk patērētāju vēlmēm, tādējādi konkurējot tirgū.

Lai patērētājs būtu drošs, ka viņu nekrāpj, vērts aplūkot, cik daudz izvēlētā prece maksā dažādās vietās. Ir situācijas, kad vienā veikalā prece ar atlaidi maksā tikpat, cik citā veikalā šādai pašai precei ir parastā cena. Konstatēts, ka šādi mēdz rīkoties, piemēram, būvmateriālu veikali, kur vienā tirdzniecības vietā prece ar 50% atlaidi maksāja tikpat, cik citas kompānijas veikalā tā maksāja vispār bez atlaides. Tāpat patērētāju uzdevums ir sodīt komersantus, kuri mānās, piemērojot atlaides.

Ir arī situācijas, kad tirgotājs izliekas, ka piedāvā atlaidi, sākotnēji pārdodot preces ar mākslīgi augstu cenu, bet pēc tam it kā piemērojot tām atlaides. Tāpat jābūt uzmanīgiem, izvēloties dažādus pakalpojumus. Piemēram, ja masāžas pakalpojumam internetā piedāvāta viena cena, bet pašā masāžās salonā – divas reizes lielāka, skaidrs, kura no tām ir īstā. Tirdzniecības centros tāpat ir gadījumi, kad kādai precei atlaide jau ir beigusies, bet paziņojums par atlaides esamību nav noņemts. Šādos gadījumos patērētājs nereti ar attiecīgo preci nonāk līdz kasei un tikai tad uzzina, ka viņam būs jāmaksā vairāk.

50% atlaide nepārtraukti nevar būt

Tāpat ir situācijas, kad tirgotājs apgalvo, ka visas preces veikalā tiek pārdotas ar 50% atlaidi – jāsaprot, ka normālā situācijā tas nav iespējams. Šādu akciju var sarīkot pašā sākumā, veikalam sākot strādāt, lai ievilinātu patērētāju. Savukārt, ja šādas atlaides ir pastāvīgi, tas ir pretēji loģiskai komercdarbībai, jo tādējādi nav iespējams nopelnīt.

Pārkāpumus, kad norādīts, ka prece ir ar atlaidi, nemaz nenorādot šo atlaidi, ir grūti pierādīt, jo pārdevējs apgalvo, ka iepriekš cena tiešām bijusi lielāka. Šajā kontekstā gan jāmin, ka atsevišķiem produktiem tiek veikta cenu novērošana ilgstošā periodā.

Nav problēmu, ja atlaides piemēro klientu karšu īpašniekiem, taču ne vienmēr korekti ir tas, kā šis jautājums komunicēts ar patērētājiem. Piemēram, ir veikali, kas vienai un tai pašai precei norāda trīs cenas. Viena no tām ir cena tikai klientu karšu īpašniekiem, otra – apjoma atlaide, bet trešā jeb lielākā ir cena bez jebkādām atlaidēm, kas ir uzrakstīta ar ļoti maziem burtiņiem. Šāda prakse nav pieļaujama.

Ja patērētājs nesūdzas, problēmu nav

Nereti komersanti apgalvo, ka nav problēmu, ja viņi norāda maldinošu informāciju par atlaidēm, jo neviens patērētājs nav sūdzējies. Vienā jomā viņiem var piekrist – ja visi konkrētās tirdzniecības vietas patērētāji ir apmierināti ar piedāvāto pakalpojumu un nekādu sūdzību nav, tad īsti arī nav, par ko sodīt uzņēmēju. Bez sūdzībām ne vienmēr var izmērīt, vai patērētājam tiešām nodarīts kāds kaitējums. Savukārt, ja cilvēks uzskata, ka viņš ir maldināts, viņam jāiesniedz sūdzība, nedodot pamatu uzskatīt, ka viss ir kārtībā.

Kādā situācijā PTAC piemēroja tirgotājam sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu uzlīmju kampaņā, kurā patērētāji tika aicināti krāt uzlīmes dažādu preču iegādei ar atlaidi. Atbilstoši PTAC rīcībā esošajai informācijai piedāvājumā ietverto attiecīgā zīmola preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā cena citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Šim gadījumam pievērsta uzmanība, jo maldināšana bija acīmredzama un bija saņemtas arī patērētāju sūdzības.

Vienlaikus jānorāda, ka šobrīd notiek tiesas process par šo PTAC lēmumu. Komersants uzskata, ka atlaide ir bijusi, jo viņš preces iegādājies par lielāku cenu. Lai noteiktu, vai piemērota reāla atlaide, ņem vērā, kādas ir konkrētā produkta cenas citās tirdzniecības vietās valstī.

Tāpat jāmin, ka PTAC nav saņemtas sūdzības par nevienu citu šāda veida gadījumu. Piemēram, ir pārtikas veikali, kas regulāri kādam produktam, piemēram, vistas filejai, norāda cenu ar atlaidi. Vienu dienu šī atlaide ir norādīta, otru – nē, bet trešajā atkal ir. Realitātē cena faktiski nemainās, bet cilvēki to aktīvāk pērk dienās, kad atlaide ir, tādējādi jūtoties ieguvēji. Vērtējot no uzrauga viedokļa, šāda prakse ir negodīga, tomēr patērētāji to pieņem. Tādējādi jāmēģina rast līdzsvars starp to, ko gaida sabiedrība, un to, ko nosaka labas komercprakses principi.

Sods līdz pat 100 tūkst. eiro

Ja patērētājam ir sajūta, ka viņš ir maldināts par cenu, iespējams vai nu vērsties pašā konkrētajā tirdzniecības vietā ar prasību atdot naudu par iegādāto produktu, vai arī vērsties ar sūdzību PTAC. Ja konstatēts, ka komersants, maldinot patērētājus par atlaidēm, īsteno negodīgu komercpraksi, viņam var tikt piemērots sods līdz 100 tūkst. eiro jeb 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma. Realitātē pārsvarā piemērotais sods par šāda veida pārkāpumiem ir bijis 20 tūkst. eiro. Pērn divās lietās šajā jomā piemērots tieši 20 tūkst. eiro liels sods.