Sludinājumu portālu atbildības jaunā ēra
2026-04-08
Lauris Klagišs, SIA “Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs”, zvērināts advokāts, sertificēts personas datu apstrādes speciālists
Eiropas Savienības tiesa 2025.gada nogalē pieņēma spriedumu, kas ievērojami mainīs sludinājumu portālu darbību. Uzņēmējiem būs jāuzņemas jauni pienākumi un plašāka atbildība par personas datu aizsardzību, kas radīs papildu izmaksas, tomēr arī veicinās drošāka digitālā tirgus izveidi. Analizējam sprieduma tiesisko pamatojumu un tā ietekmi uz sludinājumu portālu darbību.
Eiropas Savienības digitālajā telpā gadu desmitiem valdīja uzskats, ka tiešsaistes platformas, kas nodrošina sludinājumu izvietošanu, bauda plašu tiesisko aizsardzību pret lietotāju ģenerēto saturu. Šī ”drošās ostas“ doktrīna balstījās uz pieņēmumu, ka starpniekpakaļpojumu sniedzēji ir pasīvi tehniski kanāli, kuriem nav nedz zināšanu, nedz kontroles pār informāciju, ko tie uzglabā. Tas sakņojas direktīvā 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū jeb E-komercijas direktīvā. Tomēr, pieaugot datu aizsardzības nozīmei un personu pamattiesību apdraudējumiem digitālajā vidē, Eiropas Savienības Tiesa (EST) savā 2025.gada 2.decembra spriedumā lietā C-492/23 ir fundamentāli pārdefinējusi šo līdzsvaru.
Pērn noslēdzās vairāk nekā 10 gadus ilga tiesvedība starp Konkurences padomi un AS “KIA Auto”. Tā apstiprināja, ka noteikumi, kas garantijas periodā auto īpašniekiem tehniskās apkopes pieprasa veikt tikai pie pilnvarotajiem pārstāvjiem un remontā izmantot tikai oriģinālās rezerves daļas, var pārkāpt konkurences tiesības.
Tiesvedības
08:51, 1. Apr. 2026
Strīda gadījumos noilguma termiņa ievērošana savu aizskarto tiesību aizstāvībai ir būtisks priekšnoteikums. Tas attiecas arī uz prasījumu izvirzīšanu vienai pusei pret otru, lai termiņa ierobežojuma dēļ nezaudētu iespēju aizsargāt savas aizskartās intereses. Nesenā spriedumā Senāts ir ieviesis būtisku skaidrību noilguma termiņa piemērošanā darba strīdos. Skaidrojam, kā aprēķināms noilgums darbinieka prasījumiem pret darba devēju.
Tiesvedības
06:05, 31. Mar. 2026
Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.
Tiesvedības
06:00, 27. Mar. 2026
Tiesu nolēmumi sniedz ne tikai juridisku vērtējumu, bet arī vērtīgus padomus rīcībai dažādu strīdu gadījumos. Taču būtisks ir jautājums – kurā brīdī spriedumos paustā atziņa kļūst piemērojama praksē? Vai ir jāgaida likumu grozījumi, vai tomēr tiesu atziņas var un vajag izmantot uzreiz? Kāda ir atšķirība starp Senāta un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem? Skaidrojam!
Tiesvedības
06:15, 25. Mar. 2026
Praksē darba devēji nereti vēršas pie juristiem, vaicājot, cik bieži un kādā veidā darbiniekam ir jāpiedāvā atvaļinājums, lai uzskatītu, ka darba devējs ir izpildījis pienākumu nodrošināt darba ņēmēja atvaļinājuma faktisku izmantošanu. Tāpat joprojām aktuāli ir jautājumi par to, vai darba līguma nosacījumi var prevalēt pār Darba likumā noteikto kārtību. Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Kurzemes apgabaltiesas 2025.gada 28.aprīļa spriedums lietā C69402024. Skaidrojam!
Tiesvedības
06:00, 19. Mar. 2026
Vai lēmums, ar kuru administratīvais pārkāpums atzīts par maznozīmīgu un process izbeigts bez soda piemērošanas, patiešām nevar aizskart personas tiesības? Pirmajā acu uzmetienā šāds lēmums šķiet personai labvēlīgs – sods netiek piemērots un lieta ir izbeigta. Tomēr var būt situācijas, kad persona jūtas aizskarta jau ar pašu faktu, ka iestāde ir konstatējusi pārkāpuma izdarīšanu, lai arī to atzinusi par maznozīmīgu. Vai šādā gadījumā personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu iestādes secinājumus?
Tiesvedības
06:00, 18. Mar. 2026
Vai pārdevējs var izvairīties no atbildības, ja precei ir trūkums, kas kopumā netraucē to lietot? Atbildi uz šo jautājumu sniedz Senāta spriedums, kurā paustās atziņas ir nozīmīgas ikvienam, kurš slēdz pirkuma līgumu – neatkarīgi no tā, vai darījums notiek publiskā iepirkuma vai privāttiesiskās attiecībās.
Tiesvedības
06:00, 13. Mar. 2026
Jau kopš 2019.gada tiesā tiek izskatīta civillieta par to, vai un kādā apmērā Latvijas Zinātņu akadēmijai pēc nomas tiesisko attiecību izbeigšanās ir pienākums atlīdzināt nomnieka ieguldījumus koncertzāles “Rīga” atjaunošanā. Senāts ar 2025.gada 20.novembra spriedumu lietā SKC-81/2025 nodeva lietu jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Skaidrojam, kādas būtiskas atziņas par ekspertīzes robežām civillietā Senāts sniedza šajā spriedumā.
Tiesvedības
06:00, 12. Mar. 2026
Digitālajā laikmetā dati ir kļuvuši par jauno naftu, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula – par vienu no stingrākajiem un sarežģītākajiem rīkiem šīs “naftas” ieguves un apstrādes regulēšanai. Katrs uzņēmējs, neatkarīgi no tā, vai vada nelielu interneta veikalu vai starptautisku tehnoloģiju milzi, zina, ka regulas ievērošana prasa milzu resursus. Taču, ko darīt tad, ja uzraugošās iestādes interpretē noteikumus tā, ka uzņēmumam tiek uzlikti nesamērīgi un, iespējams, pat netaisnīgi sodi? Kur meklēt taisnību, ja lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, bet paziņoti caur vietējām iestādēm?
Tiesvedības
06:00, 9. Mar. 2026
Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.
Tiesvedības
06:00, 4. Mar. 2026
Administratīvā akta neizdošana noteiktajā termiņā uzskatāma par atteikumu to izdot un personai ir tiesības vērsties augstākā iestādē vai tiesā. Tas izriet no Senāta 2025.gada 7.novembra lēmumiem blakus sūdzības lietās SKA-776/2025 un SKA-846/2025 par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 26.maija un 24.jūlija lēmumiem par atteikšanos pieņemt pieteikumus par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem vienā un tajā pašā jautājumā.
Tiesvedības
06:00, 25. Feb. 2026
Liecība var būt viens no būtiskākajiem pierādīšanas līdzekļiem tiesvedībā, jo tieši ar liecinieka starpniecību tiesa nereti iegūst informāciju par faktiskajiem apstākļiem, kas nav fiksēti dokumentos vai citos pierādījumos. Vienlaikus liecības sniegšana nav tikai formāls pienākums – katram pateiktajam vārdam var būt nozīme lietas iznākumā un noteiktos gadījumos arī tiesiskas sekas pašam lieciniekam. Skaidrojam, kā rīkoties, ja jāsniedz liecība tiesā.
Tiesvedības
06:00, 19. Feb. 2026
Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi?
Tiesvedības
06:00, 18. Feb. 2026
Lai gan šķiet, ka līgumu slēdzēji zina, kā rīkoties un kādas soda sankcijas var tikt piemērotas līguma nosacījumu un samaksas termiņu pārkāpšanas gadījumos, tomēr sastopamies ar situācijām, kad kāda no strīda pusēm nav informēta par likumiskajiem nokavējuma procentiem un tiesībām tos aprēķināt arī pēc sprieduma saņemšanas līdz tā pilnīgai izpildei. Skaidrojam, kad likumiskos nokavējuma procentus var piemērot, kā veikt aprēķinu un nodrošināt to saņemšanu.
Tiesvedības
06:00, 13. Feb. 2026
