Faktoringa pakalpojumus Latvijā piedāvā teju katrs finanšu pakalpojumu sniedzējs, tomēr faktoringa līgums ir viens no tiem līgumu veidiem, kas Komerclikumā regulēts tiek visnotaļ minimāli. Iespējams, tieši nepietiekams regulējums ir iemesls tam, kāpēc faktorings kā pakalpojums bieži vien ir zināms tikai tiem komersantiem, kuri ar to jau ir saskārušies. Daudziem citiem “faktorings” var būt svešvārds.
Līgumi
06:00, 24. Jūl. 2023
Aizdevumu vispārēji definē Civillikums (CL). Pēc savas būtības CL izpratnē tas ir reāllīgums un tā juridisko spēku nosaka fakts, vai aizdevums ir reāli dots. Īpaša vienošanās par to nav nepieciešama, un CL sniedz atsevišķus noteikumus, kā rīkoties, ja tāds darījums faktiski ir noticis, bet puses nav vēlējušās vai aizmirsušas vienoties par aizdevuma nosacījumiem.
Līgumi
06:00, 14. Jūl. 2023
Parasti līgums ir jāpilda pat tad, ja tas kļūst neizdevīgs vai, ja otra puse līgumu pārkāpj. Tāpēc tālredzīgi līgumslēdzēji mēdz jau laikus līgumā paredzēt iespēju no tā vienpusēji atkāpties. Kā piemērot šādas tiesības? Vai tās vienmēr būs samērīgas un praksē izmantojamas?
Pavisam ierasta prakse, slēdzot līgumu par kādas preces vai pakalpojuma iegādi, ir jau laicīgi vienoties par efektīvu saistību izpildes nodrošināšanas līdzekli, proti, vai pircējs/pakalpojuma saņēmējs maksās noteiktu naudas summu pirms faktiskās saistību izpildes.
Dažkārt dažādu apsvērumu dēļ līgums tiek faktiski parakstīts pēc tam, kad jau uzsākta tā izpilde. Nereti puses kā līguma parakstīšanas datumu norāda atpakaļejošu datumu, kas neatbilst faktiskajiem līguma parakstīšanas apstākļiem. Vai līgumu parakstīšana ar atpakaļejošu datumu ir pieļaujama, un šādi līgumi ir spēkā esoši? Kas notiek, ja starp pusēm rodas strīds par līguma spēkā stāšanās brīdi?
Veicot uzņēmējdarbību, juridiskas un fiziskas personas meklē iespējas, kā risināt ieilgušas debitoru parādsaistības un palīdzēt savam biznesam strādāt produktīvi, tāpēc nereti izmanto tādu iespēju kā cesija, tādējādi atrisinot situāciju ar parādnieku un atgūstot finanses. Kā slēgt cesijas līgumu? Kādos gadījumos to izmanto, un kādas nianses jāņem vērā?
Kad un kādus līgumus var atcelt pārmērīga zaudējuma dēļ? Lai labāk izprastu šo jēdzienu un tā pielietošanu reālās situācijās, ielūkosimies piemēros no tiesu prakses!
Nekustamie īpašumi, tostarp telpu noma un īre, ir aktuāli vienmēr, tādēļ, slēdzot šādus darījumus, svarīgi pārliecināties, vai līgumos iekļautie punkti pasargā nekustamā īpašuma īpašnieku no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem. Kā izvairīties no problēmām, slēdzot īres vai nomas līgumu? Un kā šie darījumi vispār atšķiras?
Praksē joprojām ir situācijas, kad līgumsodu piemēro neatbilstoši. Kā noteikt bāzi, no kuras aprēķināms likumā noteiktais 10% ierobežojums, un vai līgumsodu, kas veido 10% no pamatparāda, vienmēr var uzskatīt par taisnīgu un samērīgu?
Līgumi
06:00, 8. Jūn. 2022
Galvojumu tēma ir aktuāla gan fiziskām, gan juridiskām personām, taču praksē galvojumus biežāk prasa tieši komersantu dalībniekiem – fiziskām personām. Aplūkosim būtiskākos jautājumus, kas par šo tēmu jāzina ikvienam galvotājam un galvojuma ņēmējam.
Teju ikvienam uzņēmumam ir bijis nepieciešams slēgt līgumus ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Dažkārt sadarbības laikā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji neievēro būtiskus termiņus, palielina cenas projekta ietvaros vai sniedz neatbilstošas kvalitātes pakalpojumu. Aplūkosim, kādi nosacījumi jāiekļauj līgumā ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēju, lai mazinātu pasūtītāja riskus.
Jo vienkāršāka vai īslaicīgāka saistība, jo vienkāršākas formas līgums jāslēdz. Līguma formu ietekmē arī attiecības starp līdzējiem. Ģimenes ietvaros neviens, visticamāk, neiedomāsies parakstīt patapinājuma līgumu laika periodam, kamēr kāds ar sev nepiederošu auto aizbrauc līdz tuvējam veikalam. Savukārt, izmantojot kādu no koplietošanas automašīnām, ikreiz, veicot darbības aplikācijā, parakstām nomas līgumu.
Līgumi
07:00, 6. Aug. 2021
Mūsdienu dzīves ritmā distances tirdzniecības nozīme turpina palielināties, savukārt Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos tās lomu nevar pārvērtēt. Nav šaubu, ka patērētājiem un pārdevējiem, pēkšņi esot spiestiem slēgt darījumus attālināti, bija liels izaicinājums saprast no distances līguma izrietošās tiesības un pienākumus.
Praksē nereti rodas jautājums par tiesisko attiecību starp komercsabiedrību un tās valdes locekli noformēšanu, kā arī citas neskaidrības saistībā ar personas iecelšanu un nodarbināšanu SIA vai AS valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (tostarp arī par izmaksājamo atlīdzību un piemērojamiem nodokļiem). Šie jautājumi regulēti vairāku likumu kopumā – Komerclikumā (KL), Civillikumā (CL) un nodokļu likumos.
Itin bieži aktualizējas jautājums par tiesisko attiecību noformēšanu starp komercsabiedrību un tās valdes locekli, kā arī citiem jautājumiem, kas saistīti ar personas iecelšanu un nodarbināšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (AS) valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatā (t.sk. arī par atlīdzību un nodokļiem). Šos jautājumus regulē vairāku likumu kopums – Komerclikums, Civillikums un vairāki nodokļu likumi.
Līgumi
12:51, 26. Jūn. 2017
