Datu apstrādes nolūku labirinti
2026-02-16
Lauris Klagišs, SIA “Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs”, zvērināts advokāts, sertificēts personas datu apstrādes speciālists
Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem?
Viens no biežāk citētajiem, bet retāk izprastajiem jēdzieniem slēpjas Vispārīgā datu aizsardzības regulas (regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti) 32.apsvērumā. Taja norādīts – piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos. Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem. Šis teikums, lai arī pirmajā brīdī šķiet pašsaprotams, rada neskaitāmas interpretācijas problēmas uzņēmējiem, mārketinga speciālistiem un pat juristiem. Ko īsti nozīmē “viens un tas pats nolūks”? Kurā brīdī viens nolūks sadalās vairākos? Un kāpēc ir tik bīstami tos sajaukt kopā vienā “es piekrītu” ķeksītī?
Analizējam jēdzienu, balstoties uz Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas skaidrojumiem, tiesu praksi un ikdienas loģiku, lai sniegtu skaidru, nepārprotamu atbildi. Raksta mērķis nav biedēt ar sodiem, bet gan veidot izpratni, kāpēc “nolūku nodalīšana” ir cieņas izrādīšana pret cilvēku (datu subjektu), nevis tikai birokrātija.
Pēdējā laika notikumi pierāda, ka karš vairs nav tikai tanki un frontes līnijas kartē. Enerģētikas sabotāža, kiberuzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, dezinformācijas kampaņas un dronu incidenti Baltijas jūras reģionā kļuvuši par ikdienas fonu arī uzņēmējdarbībai, ne tikai drošības politikas analītiķu rūpēm. Skaidrojam, vai hibrīdapdraudējums var būt nepārvarama vara un kā uzņēmumiem rīkoties, lai sevi juridiski pasargātu jaunajā realitātē.
Līgumi
06:00, 2. Feb. 2026
Teju katrs dzirdējis terminu “starpnieks” vai “starpniecība”, un vismaz plašākā, ikdienišķā nozīmē saprot, kas ar to domāts. Tomēr – vai un kādi likumi regulē starpniecības pakalpojumus, kādas prasības ir izvirzītas starpniekiem un vai vienmēr jāslēdz rakstisks starpniecības līgums? Skaidrojam!
Līgumi
06:00, 28. Jan. 2026
Mantojuma lietas arvien biežāk pārsniedz vienas valsts robežas. Personu mobilitāte, darbs ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegāde Eiropas rietumos, kā arī bankas konti un investīcijas dažādās valstīs kļuvušas par ikdienu, taču nāves gadījumā šī starptautiskā dzīve var pārtapt juridiski sarežģītā mantojuma tiesību mežģī. Arvien biežāk rodas situācijas, kurās mantinieks atrodas vienā valstī, bet mantojuma masa – citā vai pat vairākās valstīs vienlaikus. Kā rīkoties?
Līgumi
06:00, 21. Jan. 2026
Partnerības institūta ieviešana Latvijā iezīmēja būtisku pavērsienu ģimenes tiesību attīstībā. Lai gan partnerība pāriem sniedz iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības, tomēr tā joprojām nenodrošina pilnīgu tiesību līdzvērtību ar laulību. Skaidrojam, vai partnerim ir tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, un kā darba devējam pārliecināties par darbinieka partnerības statusu.
Līgumi
06:00, 28. Okt. 2025
Neskatoties uz Senāta spriedumu, vienošanās par iepriekš novērtētājiem zaudējumiem praksē joprojām ir izplatītas, īpaši darījumos ar ārvalstu partneriem vai starptautiskos standartos balstītos līgumos. Vai Latvijas likumi vienošanos par iepriekš novērtētajiem zaudējumiem aizliedz pilnībā, vai tomēr ir situācijas, kurās tās ir pieļaujamas?
Līgumi
06:00, 4. Sep. 2025
Pēc gada stāsies spēkā jaunas distances līgumu prasības, kas preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem noteiks papildu pienākumus pircēju informēšanā. Izmaiņas cieši saistītas ar Eiropas Savienības Zaļās pārkārtošanās aktu, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu patēriņu un augstāku vides aizsardzības līmeni. Kādas būs jaunās prasības?
Līgumi
06:00, 1. Sep. 2025
Nokavējuma procenti ir nozīmīgs jēdziens civiltiesībās, jo tie kalpo kā instruments parādu un kredītsaistību izpildes nodrošināšanai. Taču rodas jautājums – vai var būt situācijas, kad, neskatoties uz to, ka līgumā ir skaidri noteikti nokavējuma procenti, jāpiemēro ir likumā noteiktie?
Līgumi
06:00, 25. Aug. 2025
Līguma slēgšanā būtiska ir katras puses skaidri pausta griba, ko apliecina ar parakstu. Tomēr praksē nereti abas līguma puses pārstāv viena un tā pati persona – piemēram, kā divu sabiedrību valdes loceklis vai vienlaikus kā fiziska persona un juridiskas personas pārstāvis. Vai šādā gadījumā līgums jāparaksta divreiz, vai pietiek ar vienu parakstu?
Līgumi
06:00, 4. Jūn. 2025
Cerības pirkuma līgumu var dēvēt par tiltu starp iespējamo un esošo. Tas ļauj noteiktu lietu iegādāties pat tad, ja tā šobrīd vēl nemaz nepastāv. Līgums kalpo kā līdzeklis, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp risku un vēlmi iegādāties, veidojot juridiski saistošu saikni starp nākotnes cerībām un pašreizējām iespējām.
Līgumi
06:00, 9. Apr. 2025
Darījumu attiecības mēdz būt dažādas, tāpat arī vienošanās un līgumi, kas tiek slēgti starp pusēm. Gadījumos, kad saskaramies ar kādu neierastu darījuma veidu, rodas jautājums – kādu dokumentu būtu labāk izmantot šajā situācijā? Viens no piemēriem – patapinājuma līguma slēgšana, kas var noderēt arī reizēs, kad vajag izpalīdzēt draugam vai kaimiņam.
Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.
Cits vēlas iegādāties darbojošos uzņēmumu, cits – lietotus bērnu ratiņus. Pirkuma līguma priekšmeti praksē var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc, lai laicīgi sagatavotos dažādiem pirkuma līgumiem, skaidrojam – kas jāņem vērā, slēdzot pirkuma līgumu par preci, pakalpojumu, dārglietām vai nekustamo īpašumu?
Līgumi
06:00, 19. Feb. 2025
Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos.
Lai parūpētos par tiesībām nākotnē slēgt galveno līgumu vai pārliecinātos, ka otra puse to noslēgs, iespējams vienoties par priekšlīguma sagatavošanu un parakstīšanu. Kuros gadījumos ieteicams slēgt priekšlīgumu un kuros – līgumu? Vai šajos līgumos jāiekļauj atšķirīga informācija? Vai tie noformējami atšķirīgi?
Līgumi
06:00, 22. Nov. 2024
