Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju nu ietver arī publisko iepirkumu jomu. Neskaitot dažus izņēmumus, publiskajos iepirkumos piederība Krievijai faktiski kļuvusi par obligātu noteikumu izslēgšanai. Vai publisko iepirkumu pasūtītājiem un piegādātājiem nu jāalgo izmeklētāji, un ko darīt, ja esošajā līgumā paredzēts izmantot, piemēram, tērauda izstrādājumus no Krievijas?

Raksta līdzautore: Katrīne Pļaviņa-Mika, SIA "Sorainen ZAB", zvērināta advokāte

Sankciju pārbaude kļūs rezultatīvāka

Līdz 2022. gada 9. aprīlim publiskos iepirkumos sankcijas pārbaudīja tikai uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 11.1 panta pamata. Šajā normā pasūtītājiem uzdots izslēgt no dalības iepirkumā personas, kuras atrodamas dažādos sankciju sarakstos un ir, kontrolē vai pārstāv pretendentu, kandidātu vai apakšuzņēmēju publiskā iepirkumā. Līdz ar to sankciju pārbaude notika konkrētu fizisko un juridisko personu līmenī, tostarp noskaidrojot to lomu uzņēmumā. Šīs prasības nav atceltas, un šādas pārbaudes pasūtītājiem jāveic arī turpmāk. Mūsu pieredzē pārbaudāmās personas pārsvarā bija saistītas ar Krieviju.

No 9. aprīļa publiskos iepirkumos jāpiemēro arī regulas 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 5k. panta prasības. Regulai ir likuma spēks, un tā jāpiemēro līdztekus Publisko iepirkumu likuma (PIL) un Sankciju likuma regulējumam. Regulas 833/2014 5k. pantā aizliegts piešķirt tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai turpināt tā izpildi ar personām, kas saistītas ar Krieviju. Tātad, ja pretendents ir Krievijas pilsonis vai juridiskā persona vai citā formā veic uzņēmējdarbību Krievijā, tad ar to pietiek, lai konstatētu nepieciešamību lemt par tā izslēgšanu. Tādēļ jaunās pārmaiņas pasūtītāju praksē paātrinās pirmā secinājuma izdarīšanu.