Ieguldījumi ofšoros un nodokļi

Valstis visā pasaulē katru gadu zaudē būtisku daļu nodokļu ieņēmumu tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst uz ofšoriem. Tas izskaidro arī pasaules lielvalstu uzsākto cīņu pret ofšoriem, ja tie tiek izmantoti vienīgi labvēlīgāka nodokļu regulējuma dēļ.

Jēdziens “ofšors” pārsvarā tiek lietots saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai atvieglota nodokļu režīma piemērošanu gūtajam ienākumam. Dažādās vārdnīcās un skaidrojumos ar jēdzienu “ofšors” saprot biznesu, kas reģistrēts, izveidots vai novietots ārvalstīs, it īpaši, lai gūtu priekšrocības no zemākiem nodokļiem, izmaksām vai mazāk striktām normām, kas regulē uzņēmējdarbību. Attiecinot šo skaidrojumu uz nodokļiem, “ofšors” ir bizness ārvalstīs ar mērķi mazināt kopējo nodokļu slogu nodokļu normatīvu ietvaros.

Ofšoru ietekme uz ekonomiku

Ja var ticēt pasaules vadošo laikrakstu savulaik publiski paustajām aplēsēm, tad:

• aptuveni 1/3 pasaules privātā kapitāla ir noguldīti ofšoros (trasti, fondi u.tml.);
• 80% starptautisko banku darījumu tiek veikti ārzonās;
• vairāk nekā puse kapitāla, kas ir pasaules biržās, kādā brīdī atrodas ārzonās.

Tādas pasaules lielvalstis kā ASV, Krievija un Lielbritānija ar ilgtermiņa stratēģiju izvērš cīņu pret ofšoriem, kas tiek izmantoti, lai izvairītos no nodokļiem. Piemēram, Lielbritānija katru gadu publicē izdevumu “No Safe Havens”, kurā ir izklāstīta pieeja, mērķi, norise un rezultāti cīņā ar nodokļu nemaksātājiem. No šā gada 1.janvāra Krievija realizē deofšorizācijas pasākumus, ieviešot CFC noteikumus (Controlled Foreign Corporation jeb kontrolēto ārvalstu sabiedrību noteikumi).

Laiku pa laikam cīņā pret ofšoriem iesaistās arī atsevišķas fiziskās un juridiskās personas, kurām ir vai ir bijusi piekļuve informācijai par ofšoru darbību. Protams, nav zināmi šo personu patiesie motīvi un mērķi, atklājot informāciju, bet jebkurā gadījumā – pēdējos gados atklātībā nonāk arvien vairāk informācijas par aktīviem, kas ir izvietoti ofšoros, kā arī par personām, kurām ir cieša saistība ar uzņēmumu darbību ofšoros. Kā pēdējo piemēru var minēt informācijas nopludināšanu no bankas Šveicē (nesenais britu giganta “HSBC” skandāls), kas ”cipariski” ieskicē ainu par ofšoru darbību un naudas plūsmas apmēriem ofšoru virzienā.

Jāatzīst, ka šāda informācijas atklāšana atvieglo darbu nodokļu administrācijām visās pasaules valstīs. Ciktāl notiek sadarbība ar konkrēto valsti, kurā informācija ir nonākusi atklātībā, ieinteresētās valsts nodokļu administrācija var iegūt ziņas par savas jurisdikcijas rezidentiem, kas ir patiesie labuma guvēji ofšoros.

Latvijas nodokļu regulējums

Nodokļu speciālistiem Latvijā vārds “ofšors” asociējas ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” (MK noteikumi Nr.276) un rosina lieku reizi pārliecināties, vai Latvijas pusei, veicot maksājumus uz ārvalstu jurisdikcijām, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nav jāpiemēro ieturējuma nodoklis.

Bieži saskaros ar šā jēdziena lietošanu saistībā ar uzņēmuma izveidi Kiprā vai Maltā. Abstrahējoties no vispārīgiem skaidrojumiem, vēlos atzīmēt, ka abas šīs jurisdikcijas ir ES, attiecīgi to normatīvie akti, t.sk. arī nodokļu sistēmas, ir zināmā mērā harmonizētas ar ES direktīvām, līdz ar to minētās valstis nebūtu asociējamas ar ofšoriem (informācijai: Maltā UIN standartlikme – 35%; Kiprā – 12,5%).

Ieguldījumus ofšoros var izprast dažādi, šoreiz koncentrēšos uz darījumu strukturēšanu (proti, nodokļu plānošanu), mazinot kopējo maksājamo nodokļu slogu.

Nodokļu plānošana ir sistemātiska dažādu nodokļu alternatīvu analīze ar mērķi minimizēt nodokļu saistības. Tiek izdalīti šādi nodokļu plānošanas veidi:

1. klasiskā nodokļu plānošana – pareizas un savlaicīgas nodokļu nomaksas nodrošināšana, uzskaites un pārskatu sistēmas nodrošināšana;
2. optimizējošā nodokļu plānošana (tax avoidance/ tax mitigation);
3. prettiesiskā nodokļu plānošana – izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (tax evasion).

Kopumā likumīgu nodokļu plānošanu raksturo noteikti pamatprincipi - normatīvo aktu ievērošana, darbības pamatojums (business substance), tirgus cenu princips, tālredzība, plānošanas pakāpeniskums, individualitāte, izdevīgums, risku nodalīšana - u.c. aspekti.

Juridiskas personas ofšoru darījumos

Iztēlosimies, ka starptautiska grupa ar atsevišķiem uzņēmumiem arī Latvijā ir veikusi darījuma vērtību ķēdes strukturēšanu (value chain structuring), grupai ir klienti visā pasaulē. Starptautiskās grupas Latvijas uzņēmumi veic dažādus darījumus ar klientiem no ofšoriem ar tādām jurisdikcijām kā, piemēram, Honkonga, Seišelu salas, kas ir minētas MK noteikumos Nr.276, tāpēc ir jāņem vērā likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN likums) normas par pienākumu ieturēt nodokli no veiktajiem maksājumiem.

Saskaņā ar UIN likumu Latvijas uzņēmumi darījumos ar juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumu Nr. 276 minētajās valstīs vai teritorijās, ieturēs nodokli pēc šādām likmēm atkarībā no darījuma veida:

• procentu maksājumiem — 15%;
• samaksai par intelektuālo īpašumu — 15%;
• pārējiem maksājumiem un dividendēm akcionāriem (izņemot zemāk minēto) – 15%;
• par ārkārtas dividendēm akcionāriem — 30%.

Šie noteikumi attiecas arī uz maksājumiem šādu personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un uz maksājumiem, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā. Savukārt, ja Latvijas uzņēmumi veic maksājumus atbilstoši tirgus vērtībai par preču piegādēm un pēc tirgus cenām iegādājas ES vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīrus, tad uz tiem neattiecas ieturējuma nodokļa piemērošanas noteikumi. Atkal nonākam pie transfertcenu aspekta, jo faktiski Latvijas uzņēmumiem darījumos ar ofšoriem ir jāpamato darījuma vērtības atbilstība tirgum (proti, jāsagatavo transfertcenu dokumentācija). To, cik izvērstai jābūt pašai dokumentācijai, jāskata kopsakarā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² panta prasībām.

UIN likums paredz atkāpi, ja ienākuma izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs var pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā, lai tam būtu tiesības neieturēt nodokli no šādiem maksājumiem. Tiesības neieturēt nodokli neattiecas uz dividendēm.

Procentu maksājumiem, ko ofšoram izmaksā Latvijā reģistrēta kredītiestāde, ir paredzēta samazināta ieturējuma nodokļa likme - 5%.

Fiziskās personas ofšoru darījumos

Veikt ieguldījumus ofšoros var arī fiziskās personas – Latvijas nodokļu rezidenti. Šādā gadījumā jāapskata likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas. Kopš 2013. gada Latvijā darbojas CFC noteikumi. Par ārvalsts sabiedrību uzskatāma jebkura juridiska persona vai veidojums, ja tas atrodas, ir izveidots vai nodibināts MK noteikumu Nr. 276 minētajās valstīs vai teritorijās. Ar ārvalsts sabiedrību IIN likuma izpratnē saprot arī ārvalsts nodibinājumu, trastu vai citu juridisku veidojumu.

Šī pretizvairīšanās norma nosaka, ka uz maksātāja ar nodokli apliekamu ienākumu attiecina ienākumu no būtiskas līdzdalības (tieši vai netieši pieder vismaz 25%) ārvalstu sabiedrībā atbilstoši 17.³ panta nosacījumiem neatkarīgi no tā, vai ārvalstu sabiedrības peļņa ir tikusi sadalīta. Ar nodokli apliek ārvalsts (MK noteikumi Nr. 276) sabiedrības peļņas (aktīvu vērtību pieauguma) daļu, kas ir proporcionāla maksātāja (rezidenta) līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai kas ļauj piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.

Turklāt būtisku līdzdalību vai ietekmi var nodrošināt ne tikai līdzdalība pamatkapitālā, bet arī citas ar līgumu nodibinātas tiesības. Piemēram, ar līgumu nodibinātas tiesības uz ienākumiem no trasta pārvaldījumā nodotiem aktīviem.

CFC noteikumi tāpat kā līdz šim noteikumi par ārvalstīs gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli zināmā mērā saistās ar nodokļa maksātāja godprātību un nodokļu administrācijas sagatavotību, tās rīcībā esošo informāciju un informācijas apmaiņas iespējām.

BEPS plāns

Ņemot vērā, ka starptautiskā mērogā valstis konkurē savā starpā uzņēmēju piesaistē ar “burkānu” piešķiršanu nodokļu likmju formā atsevišķiem ienākumu veidiem, tad ir aktualizēts jautājums par darījumu vērtību ķēdi (veiktās funkcijas, izmantotie aktīvi un uzņemtie riski). Proti, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi un joprojām aktīvi strādā pie BEPS (base erosion and profit shifting - apliekamā ienākuma samazināšana un peļņas pārcelšana) rīcības plāna, kura viens no galvenajiem mērķiem ir ienākuma nodokļa piemērošana tajā valstī, kurā faktiski tiek veikta saimnieciskā darbība, radīta pievienotā vērtība un faktiski gūts ienākums nodokļu piemērošanas mērķiem.

Piemēram, intelektuālajam īpašumam transfertcenu ietvaros ESAO darbības mērķis ir sagatavot noteikumus, lai novērstu BEPS, pārvietojot nemateriālos aktīvus starp grupas uzņēmumiem. Tamdēļ nepieciešams

• noteikt plašu un skaidru nemateriālo aktīvu definīciju;
• nodrošināt, ka peļņa, kas saistīta ar nemateriālo aktīvu nodošanu un izmantošanu, ir attiecināta atbilstoši radītajai vērtībai, nevis atrauti no tās;
• izstrādāt transfertcenu noteikumus vai īpašus standartus grūti novērtējamu nemateriālo aktīvu nodošanai;
• papildināt vadlīnijas attiecībā uz līgumiem par izmaksu ieguldījumiem (cost contribution arrangement).

ESAO aktivitātes neizslēdz nodokļu maksātājiem iespēju izmantot katras atsevišķas jurisdikcijas piedāvātās iespējas. Tomēr gribu vērst uzmanību uz darījuma vērtību ķēdes pieaugošo nozīmīgumu, jo līdz ar izmaiņām ESAO transfertcenu vadlīnijās par dokumentāciju sagatavošanu nodokļu administrācijām ar laiku būs pieejama plaša informācija par uzņēmumu grupu kopumā un atsevišķu grupas uzņēmumu finanšu rādītājiem, aktīviem, darbinieku skaitu u.c. svarīga informācija, kas ļauj salīdzinoši vienkārši identificēt, piemēram, transfertcenu riskus.

Noteicošā loma ir darījumu ekonomiskajai būtībai

Mākslīgu struktūru izveidošana un no biznesa viedokļa neparasta aktīvu novietošana ofšorā var izraisīt nevis kopējā uzņēmumu grupas nodokļu sloga samazinājumu, īstenojot sekmīgu darījumu plānošanu, bet tieši pretēji – nodokļu uzrēķinu kavējuma un soda naudās (neanalizēju sliktāko scenāriju par izvairīšanos no nodokļu nomaksas). ESAO BEPS šobrīd nodokļu maksātājiem kalpo kā vadlīnijas turpmākā nodokļu plānošanā, kas joprojām būs instruments citu jurisdikciju nodokļu režīmu izmantošanā.

Tādējādi uzsveru, ka darījumi ar ofšoriem nav aizliegti, taču tiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem, lai cerētais ieguvums beigās nekļūtu par pārmērīgiem zaudējumiem.