2013.gadā Latvijas normatīvajos aktos tika ieviests tā dēvētais holdinga režīms, kas veicināja holdingu sabiedrību izveidi un investīciju pieplūdumu. Tomēr normatīvajos aktos ir virkne tiesību normu, kas apgrūtina holdinga darbību. Piemēram, nodokļu zaudējumu pārnešanas grupā liegums, transfertcenu piemērošana grupas ietvaros u.c. Ja holdinga uzņēmumam rodas izdevumi, kuri ir kaut kādā mērā saistīti ar meitas sabiedrībām, vai holdings ir saņēmis finansējumu meitas sabiedrības iegādei, var rasties jautājums – kā segt šādas izmaksas?

Pieņemsim, ka holdinga uzņēmums ir saņēmis no kredītiestādes aizdevumu 10 miljonu eiro apmērā uz 10 gadiem ar mērķi finansēt meitas sabiedrības kapitāla daļu iegādi. Holdinga sabiedrības procentu izmaksas ir 250 000 EUR gadā. Meitas uzņēmuma pārskata gada apgrozījums ir 30 miljoni eiro, pārskata gadu tas noslēdz ar 3 miljonu eiro peļņu. Ja “attiecības” grupas ietvaros nav strikti noformētas, nav skaidrs, no kurienes mātes uzņēmums iegūs 1,25 miljonu eiro gadā, lai norēķinātos ar kredītiestādi. Holdinga kompānija nevar šīs izmaksas vai naudas plūsmu finansēt uz meitas uzņēmuma rēķina, jo holdinga sabiedrības procentu izdevumi nav uzskatāmi par saistītiem ar meitas uzņēmuma saimniecisko darbību.

Apskatīsim izplatītākās holdinga finansēšanas iespējas no efektīvas nodokļu maksāšanas viedokļa!

Dividendes

Tradicionāli holdinga uzņēmums var tikt finansēts ar meitas uzņēmuma dividendēm. Galvenais šī finansējuma trūkums ir, ka dividendes var izmaksāt ne biežāk kā 1 reizi ceturksnī (ārkārtas dividendes) un tikai tad, ja meitas uzņēmumiem ir peļņa. Taču dividendes nav holdinga ieņēmumi, kas samazinātu nodokļu zaudējumus, kuri mātes uzņēmumam rodas no procentu un citām izmaksām. Līdz ar to holdinga finansēšana ar dividenžu palīdzību uzlabo naudas plūsmu, taču nerisina nodokļu zaudējumu jautājumu.