Vēl nesen dažādi saimnieciskās darbības veicēji, piemēram, pārdevēji, lektori un citi, sevi dēvēja par autoriem, lai piemērotu tolaik ļoti draudzīgo nodokļu režīmu. Šie laiki ir beigušies, jo no 2021. gada vidus ir spēkā autoratlīdzību reforma, mainot ne tikai nodokļu piemērošanu, bet arī precizējot, kas ir autordarbi. Tomēr joprojām saņemam jautājumus – piemēram, vai par programmēšanas pakalpojumiem var slēgt autorlīgumu?

Autorlīgumu var slēgt un autoratlīdzību var maksāt par autordarbu (arī blakustiesību objektu) radīšanu, bet nevar slēgt par dažādu pakalpojumu sniegšanu. Šādiem gadījumiem paredzēts uzņēmuma līgums. Lai labāk izprastu, kādos gadījumos tomēr iespējams izmantot autorlīgumu, vispirms jānoskaidro, kas ir autors, kas ir autordarbs un kas ir autorlīgums.

Kas ir autors?

Nav šaubu, ka gleznotāji, komponisti, rakstnieki u. c. tradicionālo mākslu pārstāvji ir atzīstami par autoriem. Taču autordarbus var veidot arī citas radošas personas, piemēram, projektētāji, tulkotāji, programmētāji, fotogrāfi, lektori u. c. ar tradicionālo mākslu it kā nesaistītas personas.

Tā kā cilvēks jau pēc savas būtības ir radoša personība, tad lielākā daļa viņa darbības rezultātu ir radoši, līdz ar to tie ir atzīstami par autordarbiem, bet viņš pats – par autoru. Turklāt tiesības sevi saukt par autoru iegūst ne tikai oriģināldarba radītājs – tās var iegūt arī atvasināta darba radītājs, t. i., cilvēks, kas veido tulkojumus, apdares, anotācijas, referātus, kopsavilkumus, apskatus, aranžējumus, darbu krājumus, kā arī datubāzes u. c. atvasinātus vai saliktus darbus.