Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?

Ko nozīmē “piekļūt datiem”

Praksē vēl arvien tiek uzdoti būtiski jautājumi par to, ko tieši nozīmē “piekļūt datiem”, kā nodrošināmas datu subjekta tiesības iepazīties ar apstrādi, kas veikta ar viņa personas datiem, un kāds ir pārziņa pienākumu apjoms.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15.panta 1.daļu datu subjektam ir tiesības saņemt informāciju par apstrādes nolūkiem, attiecīgajām personas datu kategorijām, saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti vai tiks izpausti, kā arī par datu glabāšanas periodu vai tā noteikšanas kritērijiem. Tāpat datu subjektam ir tiesības tikt informētam par viņam piešķirtajām tiesībām prasīt datu labošanu vai dzēšanu, apstrādes ierobežošanu vai iebilst pret apstrādi, kā arī par tiesībām iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē.