Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildus savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. To paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. 

Līdz šim šāda iespēja nav paredzēta, un grozījumi nepieciešami saistībā ar Diasporas likumu tautiešu remigrācijas veicināšanai, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī. Patlaban, ja persona, kas pārcēlusies dzīvot ārvalstī, kā savu dzīvesvietas adresi norāda ārvalsts adresi, tad deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā tiek aizstāta ar ārvalsts adresi, nesaglabājot dzīvesvietas adresi Latvijā. 

Iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem kā papildu dzīvesvietas adresi norādīt vienu adresi Latvijā ir viens no atbalsta pasākumiem diasporas pārstāvjiem saistībā ar viņu vēlmi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Viena papildu adrese Latvijā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei, un tas ļautu personām, kas vēlas atgriezties, piemēram, savlaicīgi bērnus reģistrēt bērnudārzā vai skolā jau pirms remigrācijas. Tas kopumā atvieglotu un paātrinātu viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, teikts likumprojekta anotācijā. 

Tāpat grozījumi paredz, ka persona, kurai dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā, varēs norādīt tikai vienu papildu dzīvesvietas adresi, turklāt ne tikai adresi Latvijā, bet arī ārvalstī. 

Papildu adreses jebkurā brīdi varēs mainīt vai izbeigt, ja personai būs deklarēta dzīvesvietas adrese vai norādīta ārvalsts adrese. To varēs darīt elektroniski, kā arī klātienē pašvaldībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. 

Patlaban persona, deklarējot dzīvesvietu, var norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu. Līdzšinējā kārtība jāmaina, jo iespēju norādīt vairākas papildu adreses, izmanto nedaudz personu, turklāt vairāku adrešu automātiska apstrāde ir sarežģīta un rada neizpratni situācijās, kad institūcijai jānosūta korespondence, teikts likumprojekta anotācijā. 

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.