Tiesneši neslēpj, ka kopīpašums šobrīd ir viena no aktuālākajām tiesvedību tēmām Latvijā – par to ir daudz neskaidrību un interpretācijas iespēju, tāpēc tiesu praksē rodas arvien jaunas atziņas. Apkopojam aktuālākās pārdomas par šo tēmu!

Bieži uzsvērts un tiesu praksē daudz izmantots ir Latvijas Republikas Satversmes 105.pants, kurā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Arī Civillikuma 927.pantā paredzēts, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības pār lietu, t.i., tiesības to valdīt un lietot, iegūt no tās visus iespējamos labumus, brīvi ar to rīkoties. Tomēr, neskatoties uz īpašuma tiesību šķietami absolūto raksturu, tās var aprobežot (apgrūtināt) citas personas, cita īpašnieka, sabiedrības vai valsts labā.  

Iespējams izdalīt divus īpašuma veidus – individuālais īpašums un kopīpašums. Individuālā īpašuma gadījumā īpašuma tiesības ir kā vienas personas monopols. Savukārt, pastāvot kopīpašumam, īpašniekiem jeb kopīpašniekiem īpašuma tiesības uz vienu nedalītu lietu pieder nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, t.i., vairākiem īpašniekiem pieder nevis reālas un nodalītas nekustamā īpašuma daļas, bet tikai abstraktas daļas. Domājamo daļu lielumu zemesgrāmatā norāda skaitliski (daļskaitlī) kā proporciju no kopējā īpašuma. Kopīpašums ir viens no izplatītākajiem nekustamo īpašumu aprobežojumiem.