Atteikuma tiesības distances līgumā        
    
    
        2021-07-30    
    
        Alīna Lepere, "TGS Baltic", juriste, profesionāla patentpilnvarniece preču zīmju lietās, specializējas intelektuālā īpašuma tiesībās un komerctiesībās    
 
    
                    
                
        
                                                
                                            
                            Klausies
                            
                         
                                            
                     
        
    	
                            
                    Mūsdienu dzīves ritmā distances tirdzniecības nozīme turpina palielināties, savukārt Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos tās lomu nevar pārvērtēt. Nav šaubu, ka patērētājiem un pārdevējiem, pēkšņi esot spiestiem slēgt darījumus attālināti, bija liels izaicinājums saprast no distances līguma izrietošās tiesības un pienākumus.
Distances līguma pazīmes
Distances līgums ir starp patērētāju un pārdevēju (pakalpojuma sniedzēju) noslēgta vienošanās par preces (pakalpojuma) iegādi, viņiem vienlaikus neatrodoties vienā vietā, bet izmantojot distances saziņas līdzekļus.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 10. pantu, lai darījumu kvalificētu kā distances līgums, tam vienlaikus jāatbilst šādiem kritērijiem:
- līdzēji līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojuši vienu vai vairākus distances saziņas līdzekļus(par distances saziņas līdzekļiem uzskatāms tālrunis, tīmeklis, e-pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kam pievienots pasūtījuma kupons, u.c. informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi);
 
- līdzēji izmantojuši organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu(atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības centra skaidrojumam organizēta preču pārdošanas shēma nozīmē veidu jeb sistēmu, ko tirgotājs parasti izmanto līgumu slēgšanai, savukārt atšķirībā no tā līgums, kas izņēmuma kārtā noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli, ko pārdevējs parasti neizmanto līgumu slēgšanai, nav distances līgums).
 
                 
                
                	 
     
            
        
            
                
                
                
                    Partnerības institūta ieviešana Latvijā iezīmēja būtisku pavērsienu ģimenes tiesību attīstībā. Lai gan partnerība pāriem sniedz iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības, tomēr tā joprojām nenodrošina pilnīgu tiesību līdzvērtību ar laulību. Skaidrojam, vai partnerim ir tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, un kā darba devējam pārliecināties par darbinieka partnerības statusu.                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 28. Okt. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Neskatoties uz Senāta spriedumu, vienošanās par iepriekš novērtētājiem zaudējumiem praksē joprojām ir izplatītas, īpaši darījumos ar ārvalstu partneriem vai starptautiskos standartos balstītos līgumos. Vai Latvijas likumi vienošanos par iepriekš novērtētajiem zaudējumiem aizliedz pilnībā, vai tomēr ir situācijas, kurās tās ir pieļaujamas?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00,  4. Sep. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Pēc gada stāsies spēkā jaunas distances līgumu prasības, kas preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem noteiks papildu pienākumus pircēju informēšanā. Izmaiņas cieši saistītas ar Eiropas Savienības Zaļās pārkārtošanās aktu, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu patēriņu un augstāku vides aizsardzības līmeni. Kādas būs jaunās prasības?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00,  1. Sep. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Nokavējuma procenti ir nozīmīgs jēdziens civiltiesībās, jo tie kalpo kā instruments parādu un kredītsaistību izpildes nodrošināšanai. Taču rodas jautājums – vai var būt situācijas, kad, neskatoties uz to, ka līgumā ir skaidri noteikti nokavējuma procenti, jāpiemēro ir likumā noteiktie?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 25. Aug. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Līguma slēgšanā būtiska ir katras puses skaidri pausta griba, ko apliecina ar parakstu. Tomēr praksē nereti abas līguma puses pārstāv viena un tā pati persona – piemēram, kā divu sabiedrību valdes loceklis vai vienlaikus kā fiziska persona un juridiskas personas pārstāvis. Vai šādā gadījumā līgums jāparaksta divreiz, vai pietiek ar vienu parakstu?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00,  4. Jūn. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Cerības pirkuma līgumu var dēvēt par tiltu starp iespējamo un esošo. Tas ļauj noteiktu lietu iegādāties pat tad, ja tā šobrīd vēl nemaz nepastāv. Līgums kalpo kā līdzeklis, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp risku un vēlmi iegādāties, veidojot juridiski saistošu saikni starp nākotnes cerībām un pašreizējām iespējām.                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00,  9. Apr. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Darījumu attiecības mēdz būt dažādas, tāpat arī vienošanās un līgumi, kas tiek slēgti starp pusēm. Gadījumos, kad saskaramies ar kādu neierastu darījuma veidu, rodas jautājums – kādu dokumentu būtu labāk izmantot šajā situācijā? Viens no piemēriem – patapinājuma līguma slēgšana, kas var noderēt arī reizēs, kad vajag izpalīdzēt draugam vai kaimiņam.                
             
            
            
        
            
                
                
                
                    Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.                
             
            
            
        
            
                
                
                
                    Cits vēlas iegādāties darbojošos uzņēmumu, cits – lietotus bērnu ratiņus. Pirkuma līguma priekšmeti praksē var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc, lai laicīgi sagatavotos dažādiem pirkuma līgumiem, skaidrojam – kas jāņem vērā, slēdzot pirkuma līgumu par preci, pakalpojumu, dārglietām vai nekustamo īpašumu?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 19. Feb. 2025            
            
        
            
                
                
                
                    Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos.                 
             
            
            
        
            
                
                
                
                    Lai parūpētos par tiesībām nākotnē slēgt galveno līgumu vai pārliecinātos, ka otra puse to noslēgs, iespējams vienoties par priekšlīguma sagatavošanu un parakstīšanu. Kuros gadījumos ieteicams slēgt priekšlīgumu un kuros – līgumu? Vai šajos līgumos jāiekļauj atšķirīga informācija? Vai tie noformējami atšķirīgi?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 22. Nov. 2024            
            
        
            
                
                
                
                    Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 30. Okt. 2024            
            
        
            
                
                
                
                    Nodibinot līgumiskas saistības, darījuma partneris mēdz iekļaut līgumā punktu, kas nodrošina darījuma attiecību izpildi, proti, personas galvojumu par saistību izpildi. Mēdz gadīties, ka līgumos tiek iekļauts tāds termins kā “solidāra atbildība”, kas, līdzīgi kā galvojums, nosaka pienākumu personai uzņemties atbildību, ja pielīgtās saistības netiek pildītas. Ko nozīmē solidārā atbildība un kā tā atšķiras no galvojuma?                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 27. Sep. 2024            
            
        
            
                
                
                
                    Slēdzot darījumus, ir savlaicīgi jāapzinās riski, un jau līgumā jāparedz nodrošinājums gadījumiem, kad ar līgumu noteiktās saistības no darījuma partnera puses netiks pildītas. Protams, veicot uzņēmējdarbību, ikviens vēlas ticēt sadarbības partnera vai klienta godaprātam, tomēr praksē ir piemēri, kad pat ilgstošs labas sadarbības partneris kādu apstākļu dēļ pēkšņi nespēj vai nevēlas pildīt uzņemtās saistības. Kā rīkoties, lai savlaicīgi nodrošinātos un atgūtu ar līgumu pielīgto uzdevumu izpildi vai naudas atmaksu?                
             
            
            
        
            
                
                
                
                    Šī brīža sarežģītajā ģeopolitiskajā vidē, kur arvien biežāk tiek ieviesti progresējoši komplicētāki ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas, uzņēmumiem jāspēj orientēties mainīgajā normatīvajā regulējumā un pielāgot savu darbību, lai izvairītos no nelabvēlīgām juridiskām sekām. Skaidrojam, kādi noteikumi būtu jāiekļauj līgumos, lai tie būtu atbilstoši noteiktajām sankcijām.                
             
            
                                        
                                     
                    
                        Līgumi                          
                    06:00, 19. Jūl. 2024