Riski norēķinos ar ārvalstu sadarbības partneriem
2016-01-06
Elīna Vilde, ZAB "Eversheds Bitāns"
Viens no perspektīvākajiem Latvijas un Eiropas uzņēmēju eksporta tirgiem šobrīd ir Āzijas reģions. Neraugoties uz savstarpējiem izaicinājumiem, arī ārvalstu un Āzijas uzņēmēji arvien biežāk tiecas pēc biznesa darījumiem Eiropas Savienībā. Lai arī pastāv abpusēja vēlme sadarboties, bieži vien izrādās, ka ārvalstu sadarbības partneru biznesa stils ir pārāk atšķirīgs no Rietumeiropā ierastā. Ārvalstu, it īpaši Āzijas, uzņēmējiem trūkst izpratnes par mums pazīstamajām uzņēmējdarbības metodēm, izmantoto terminoloģiju, tiesībām u.tml. Netrūkst arī negodprātīgu uzņēmēju.
Uzsākot biznesa attiecības ar vietējiem vai ārvalstu partneriem, vienmēr pastāv zināms risks, it īpaši sadarbības sākumā, vai darījums būs veiksmīgs. Komersantam ir jārēķinās ar iespēju, ka prece netiks piegādāta vai ka tai nebūs atbilstoša kvalitāte, kā arī ka pasūtītājs par piegādāto preci nesamaksās. Kā mazināt šos riskus?
Komersanti norāda, ka vismazāk problēmu ir ar darījumiem Rietumeiropas ietvaros. Lai arī šeit netrūkst krāpniecības gadījumu, biznesa kultūra tomēr ir labā līmenī un norēķini visbiežāk problēmas nesagādā. Situācija ir atšķirīga, ja sadarbība ved ārpus Eiropas Savienības teritorijām, it īpaši Āzijas reģionā. Ārvalstu tirgos ir izplatīti krāpniecības gadījumi, kad pasūtītājs nenorēķinās ar ražotāju par piegādātajām kravām. Lai arī no negodīgiem darījumu partneriem ne vienmēr ir iespējams izvairīties, vairāki ražotāji norāda, ka tie atsakās pieņemt pasūtījumus ar pēcapmaksu un piekrīt sadarboties tikai tad, ja partneris ir gatavs veikt maksājumus avansā. Pieprasot priekšapmaksu 100% vai 90% apmērā, ražotāji cer izvairīties no riska, ka pasūtītājs nesamaksās par piegādāto kravu.
Citi ražotāji savukārt norāda, ka lielā konkurence tirgū piespiež tos būt elastīgiem arī sadarbībā ar ārvalstu partneriem. Tas nozīmē, ka priekšapmaksas pieprasīšana ne vienmēr ir iespējama, proti, pasūtītāji ne vienmēr ir gatavi veikt pilnu samaksu par preci pirms tās saņemšanas. Šī iemesla dēļ komersantiem ir nepieciešams meklēt citus risinājumus savu tiesību aizsardzībai.
Rīkojumu sagatavošana vairs nav tāda kā agrāk – izmaiņas normatīvajos aktos, nostiprinājusies labā prakse un plašāka elektronisko risinājumu izmantošana ir mainījusi pieeju dokumentu noformēšanai. Kā rīkojumi jānoformē šobrīd? Kādi ir tajos obligāti iekļaujamie rekvizīti? Vai ir noteiktas prasības šo rekvizītu izvietojumam?
Lietvedība
06:00, 9. Jūl. 2025
Iepriekšējos rakstos apskatījām visu institūcijas dokumentu uzskaiti dokumentu klasifikācijas shēmā, skaidrojot tajā iekļautos ierakstus. Šajā rakstā pievēršamies dokumentu reģistrācijas procesam.
Lietvedība
06:00, 4. Jūl. 2025
E-dokumentu apritē pirmo iespaidu bieži veido nevis pats dokuments, bet tas, kādu sākotnējo iespaidu tas rada saņēmējam. Ja e-pastā trūkst paskaidrojuma par pievienoto failu, tā mērķi un vēlamo saņēmēja rīcību, rodas neskaidrība, kas var palēnināt dokumentu apriti vai radīt lieku saziņu. Kā uzlabot e-dokumentu lietojamību, lai tā būtu ērta abām pusēm?
Lietvedība
06:00, 23. Jūn. 2025
Turpinot apskatīt dokumentu klasifikācijas shēmas izstrādes principus, šajā rakstā skaidrojam, kurš ir atbildīgs par lietas veidošanu, kā klasifikācijas shēmā norādāmi ieraksti, kas saistīti ar informācijas sistēmu, un kā tiek norādīti informācijas pieejamības ierobežojumi.
Lietvedība
06:00, 13. Jūn. 2025
Līguma slēgšanā būtiska ir katras puses skaidri pausta griba, ko apliecina ar parakstu. Tomēr praksē nereti abas līguma puses pārstāv viena un tā pati persona – piemēram, kā divu sabiedrību valdes loceklis vai vienlaikus kā fiziska persona un juridiskas personas pārstāvis. Vai šādā gadījumā līgums jāparaksta divreiz, vai pietiek ar vienu parakstu?
Lietvedība
06:00, 4. Jūn. 2025
Saņemtos dokumentus institūcijas grupē lietās. Tās jāveido un jāsakārto strukturēti, ievērojot iepriekš noteiktu kārtību – dokumentu klasifikācijas shēmu. Šajā rakstā skaidrojam, kā klasifikācijas shēmā lietai jānorāda klasifikācijas līmenis, lietas indekss, lietas numurs un glabāšanas termiņš.
Lietvedība
06:00, 30. Mai. 2025
Dokumentu apritei arvien biežāk notiekot elektroniski, pieaug nepieciešamība pēc vienoti noformētiem, juridiski korektiem un lietošanā efektīviem dokumentiem. Tāpēc rakstu sērijā skaidrosim e-dokumentu izstrādes un noformēšanas aspektus. Sākam ar dokumentu veidnēm un formām, kas palīdz standartizēt izkārtojumu, ietaupīt laiku un samazināt kļūdu risku.
Lietvedība
06:00, 23. Mai. 2025
No 2024.gada 10.maija dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tie nosaka vienotus dokumentu klasifikācijas shēmas izstrādes principus, dokumentu uzskaites un arhivēšanas prasības, kā arī precizē atbildības sadalījumu dokumentu pārvaldībā. Kādi principi jāievēro, veicot dokumentu uzskaiti?
Lietvedība
06:00, 16. Mai. 2025
Cerības pirkuma līgumu var dēvēt par tiltu starp iespējamo un esošo. Tas ļauj noteiktu lietu iegādāties pat tad, ja tā šobrīd vēl nemaz nepastāv. Līgums kalpo kā līdzeklis, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp risku un vēlmi iegādāties, veidojot juridiski saistošu saikni starp nākotnes cerībām un pašreizējām iespējām.
Lietvedība
06:00, 9. Apr. 2025
Slēdzot darījumus, katra puse vēlas, lai to rezultāts apmierinātu abas puses. Lai gan vairākkārt atgādināts un brīdināts par nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi veikt darījumu dokumentu sagatavošanu un analīzi pirms līguma noslēgšanas, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka līguma slēdzēji nepievērš pietiekamu uzmanību līguma saturam.
Lietvedība
06:00, 8. Apr. 2025
Lietišķajā ikdienā uz palikšanu ir ienākuši datori un internets, līdzi nesot elektroniskos dokumentus un parakstus, kā arī virkne dažādu programmu un, protams, mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas. Ko un kā darīt lietvedim, kas ir būtiskākais, kas jāzina par mūsdienīgu darbu ar dokumentiem un informāciju?
Lietvedība
06:00, 7. Apr. 2025
Darījumu attiecības mēdz būt dažādas, tāpat arī vienošanās un līgumi, kas tiek slēgti starp pusēm. Gadījumos, kad saskaramies ar kādu neierastu darījuma veidu, rodas jautājums – kādu dokumentu būtu labāk izmantot šajā situācijā? Viens no piemēriem – patapinājuma līguma slēgšana, kas var noderēt arī reizēs, kad vajag izpalīdzēt draugam vai kaimiņam.
Kur ir kopīpašnieki, tur nereti rodas virkne domstarpību – īpaši attiecībā uz kopīpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu un saistītajiem remontdarbiem. Lai no tām izvairītos arī dzīvokļu īpašumos, skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība un pienācīgi noformēts protokols ir nepieciešamība ikvienās dzīvokļu īpašnieku kopību savstarpējās attiecībās.
Lietvedība
09:00, 27. Mar. 2025
Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.
Klausies
Lietvedība
06:00, 19. Mar. 2025
Slēdzot darījumus, ir ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par darījuma summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos – kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī situācijas, kurās darījumu partneri izvēlas citus norēķinu veidus, piemēram, dalītie maksājumi.
Klausies
Lietvedība
06:00, 11. Mar. 2025