Pilnvarojuma līguma slēgšana ar valdes locekli
2018-05-02
Irina Kostina, ZAB "Ellex Kļaviņš" asociētā partnere, Darba tiesību prakses grupas vadītāja
Līguma slēgšana ar valdes locekli ir svarīgs jautājums ikvienai sabiedrībai. Pirms atbilstošā līguma izvēles jāņem vērā virkne aspektu, lai tā noteikumi būtu abpusēji izdevīgi. Pilnvarojuma līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem.
Valdes loceklis savu statusu iegūst ievēlēšanas brīdī, t.i., kad dalībnieku sapulce (AS gadījumā – padome) pieņēmusi šādu lēmumu. Pēc būtības tiesiskās attiecības ar valdes locekli jebkurā gadījumā ir pilnvarojuma attiecības, jo, pirmkārt, ir nepieciešama valdes locekļa piekrišana ieņemt šo amatu un, otrkārt, jābūt dalībnieku sapulces (vai AS padomes) lēmumam par valdes locekļa ievēlēšanu. Arī tiesu praksē (Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departamenta 05.12.2007. spriedums lietā Nr.SKC-805) norādīts, ka "darbībai valdes locekļa amatā ir izteikts uzticības raksturs, .. tiesa nevar iejaukties uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijas, par kādu atzīstama valde, izveidošanas jautājumu risināšanā".
E-pasti vai dokumenti ar pieciem, desmit vai pat vairāk pielikumiem nav retums, un katrā no tiem var būt būtiska informācija. Tomēr – jo vairāk pievienoto datņu, jo lielāka iespēja, ka kāda no tām paliek neatvērta, kāds punkts – neizlasīts, un kāda būtiska detaļa – nepamanīta. Tas vairs nav tikai komunikācijas izaicinājums, bet arī riska faktors sadarbībā, lēmumu pieņemšanā un juridiskajā atbildībā.
Lietvedība
06:00, 8. Sep. 2025
Pēc gada stāsies spēkā jaunas distances līgumu prasības, kas preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem noteiks papildu pienākumus pircēju informēšanā. Izmaiņas cieši saistītas ar Eiropas Savienības Zaļās pārkārtošanās aktu, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu patēriņu un augstāku vides aizsardzības līmeni. Kādas būs jaunās prasības?
Lietvedība
06:00, 1. Sep. 2025
Strādājot ar dokumentiem, viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt to atbilstību aktuālajai informācijai. Digitālie īsceļi – hipersaites un QR kodi – palīdz šo uzdevumu risināt, vienlaikus samazinot dokumentu apjomu un nodrošinot ātru, drošu piekļuvi papildu informācijai. Kā šos digitālos risinājumus efektīvi izmantot dokumentos?
Lietvedība
06:00, 15. Aug. 2025
E-dokumenta priekšrocība nav tikai tā, ka to var nosūtīt ar vienu klikšķi. Tā ir arī iespēja padarīt dokumentu pārskatāmāku un tā saturu – vieglāk uztveramu. Pārdomāti izmantoti izcēlumi, krāsas un citi vizuāli risinājumi var ievērojami atvieglot lasīšanu, ļaujot bez īpašas piepūles pamanīt būtiskāko. Turklāt tas nav pretrunā ar dokumenta juridisko spēku – ja vien izcēlumi tiek lietoti pārdomāti. Tomēr robeža starp saņēmējam ērtiem izcēlumiem un pārmērīgu izpušķošanu ir viegli pārkāpjama. Kā e-dokumentos izmantot vizuālos paņēmienus tā, lai tie kalpotu saturam, nevis novērstu uzmanību no tā? Proti, ar mēru, ar mērķi un – vietām arī ar smaidu.
Lietvedība
06:00, 23. Jūl. 2025
Kad darbiniekam obligāti jāraksta iesniegums? Un kad tas nav nepieciešams? Vai šādi saņemtie iesniegumi darba devējam jāreģistrē? Kā sagatavot korektu iesniegumu (kādi rekvizīti tajā jānorāda) un vai darba devējam ir pienākums pieņemt jebkādu iesniegumu?
Lietvedība
06:00, 16. Jūl. 2025
Rīkojumu sagatavošana vairs nav tāda kā agrāk – izmaiņas normatīvajos aktos, nostiprinājusies labā prakse un plašāka elektronisko risinājumu izmantošana ir mainījusi pieeju dokumentu noformēšanai. Kā rīkojumi jānoformē šobrīd? Kādi ir tajos obligāti iekļaujamie rekvizīti? Vai ir noteiktas prasības šo rekvizītu izvietojumam?
Lietvedība
06:00, 9. Jūl. 2025
Iepriekšējos rakstos apskatījām visu institūcijas dokumentu uzskaiti dokumentu klasifikācijas shēmā, skaidrojot tajā iekļautos ierakstus. Šajā rakstā pievēršamies dokumentu reģistrācijas procesam.
Lietvedība
06:00, 4. Jūl. 2025
E-dokumentu apritē pirmo iespaidu bieži veido nevis pats dokuments, bet tas, kādu sākotnējo iespaidu tas rada saņēmējam. Ja e-pastā trūkst paskaidrojuma par pievienoto failu, tā mērķi un vēlamo saņēmēja rīcību, rodas neskaidrība, kas var palēnināt dokumentu apriti vai radīt lieku saziņu. Kā uzlabot e-dokumentu lietojamību, lai tā būtu ērta abām pusēm?
Lietvedība
06:00, 23. Jūn. 2025
Turpinot apskatīt dokumentu klasifikācijas shēmas izstrādes principus, šajā rakstā skaidrojam, kurš ir atbildīgs par lietas veidošanu, kā klasifikācijas shēmā norādāmi ieraksti, kas saistīti ar informācijas sistēmu, un kā tiek norādīti informācijas pieejamības ierobežojumi.
Lietvedība
06:00, 13. Jūn. 2025
Līguma slēgšanā būtiska ir katras puses skaidri pausta griba, ko apliecina ar parakstu. Tomēr praksē nereti abas līguma puses pārstāv viena un tā pati persona – piemēram, kā divu sabiedrību valdes loceklis vai vienlaikus kā fiziska persona un juridiskas personas pārstāvis. Vai šādā gadījumā līgums jāparaksta divreiz, vai pietiek ar vienu parakstu?
Lietvedība
06:00, 4. Jūn. 2025
Saņemtos dokumentus institūcijas grupē lietās. Tās jāveido un jāsakārto strukturēti, ievērojot iepriekš noteiktu kārtību – dokumentu klasifikācijas shēmu. Šajā rakstā skaidrojam, kā klasifikācijas shēmā lietai jānorāda klasifikācijas līmenis, lietas indekss, lietas numurs un glabāšanas termiņš.
Lietvedība
06:00, 30. Mai. 2025
Dokumentu apritei arvien biežāk notiekot elektroniski, pieaug nepieciešamība pēc vienoti noformētiem, juridiski korektiem un lietošanā efektīviem dokumentiem. Tāpēc rakstu sērijā skaidrosim e-dokumentu izstrādes un noformēšanas aspektus. Sākam ar dokumentu veidnēm un formām, kas palīdz standartizēt izkārtojumu, ietaupīt laiku un samazināt kļūdu risku.
Lietvedība
06:00, 23. Mai. 2025
No 2024.gada 10.maija dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tie nosaka vienotus dokumentu klasifikācijas shēmas izstrādes principus, dokumentu uzskaites un arhivēšanas prasības, kā arī precizē atbildības sadalījumu dokumentu pārvaldībā. Kādi principi jāievēro, veicot dokumentu uzskaiti?
Lietvedība
06:00, 16. Mai. 2025
Cerības pirkuma līgumu var dēvēt par tiltu starp iespējamo un esošo. Tas ļauj noteiktu lietu iegādāties pat tad, ja tā šobrīd vēl nemaz nepastāv. Līgums kalpo kā līdzeklis, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp risku un vēlmi iegādāties, veidojot juridiski saistošu saikni starp nākotnes cerībām un pašreizējām iespējām.
Lietvedība
06:00, 9. Apr. 2025
Slēdzot darījumus, katra puse vēlas, lai to rezultāts apmierinātu abas puses. Lai gan vairākkārt atgādināts un brīdināts par nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi veikt darījumu dokumentu sagatavošanu un analīzi pirms līguma noslēgšanas, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka līguma slēdzēji nepievērš pietiekamu uzmanību līguma saturam.
Lietvedība
06:00, 8. Apr. 2025
