Dāvanas un kukuļi: kur ir robeža?
2021-06-09
Artūrs Caics, ZAB “FORT”, zvērināts advokāts, Dr.iur.
Dāvanas un kukuļi – šie vārdi sabiedrībā ir samērā plaši zināmi. Kad runājam par katru no vārdiem atsevišķi, tiem var būt plaša un dažāda nozīme, piemēram, dzimšanas dienas dāvana, dabas dāvana, likteņa dāvana u.tml. vai maizes kukulis, ciemakukulis, Jānis Kukulis utt. Tomēr šo vārdu nozīme sašaurinās un kļūst konkrētāka, kad runājam par privātpersonas attiecībām ar amatpersonām un šo attiecību ietvaros pieņemtiem labvēlīgiem lēmumiem un risinājumiem.
Kas ir valsts vai pašvaldību iestāžu amatpersonām dota dāvana, un kas ir kukulis? Kurš ko kuram drīkst vai nedrīkst dot? Kur ir robeža starp atļauto un aizliegto? Atbildes uz šiem jautājumiem aplūkotas raksta turpinājumā.
Devējs un saņēmējs
Aplūkojot dāvanas un kukuļus, vispirms svarīgi saprast, kas ir devējs, bet kas ir saņēmējs. Kā jau minēts, vispārīgā izpratnē dāvanu un kukuļu nozīme ir samērā plaša un daudzveidīga. Atkarībā no konteksta ir iespējams, ka jebkurš var dāvāt vai dot dāvanu vai kukuli jebkuram. Šī raksta ietvaros analizētas konkrētas attiecības, kur devējs ir privātpersona, bet apdāvinātais vai saņēmējs ir amatpersona.
Šajā rakstā aplūkotie jautājumi var būt noderīgi gan uzņēmumiem, kas jebkādā formā sadarbojas ar konkurentiem, gan arī tiem, kas iesaistās pētniecības, izstrādes vai specializācijas līgumos.
Lietvedība
06:00, 23. Aug. 2023
Vispārīgā izpratnē dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Neskatoties uz šķietami vienkāršo juridisko skaidrojumu, pastāv dažas nianses, kuras ir vērts ņemt vērā, noslēdzot dāvinājuma līgumu.
Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem juridiskiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kas saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Dažkārt neskaidrības rada neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot.
Lietvedība
06:00, 28. Jūl. 2023
Faktoringa pakalpojumus Latvijā piedāvā teju katrs finanšu pakalpojumu sniedzējs, tomēr faktoringa līgums ir viens no tiem līgumu veidiem, kas Komerclikumā regulēts tiek visnotaļ minimāli. Iespējams, tieši nepietiekams regulējums ir iemesls tam, kāpēc faktorings kā pakalpojums bieži vien ir zināms tikai tiem komersantiem, kuri ar to jau ir saskārušies. Daudziem citiem “faktorings” var būt svešvārds.
Lietvedība
06:00, 24. Jūl. 2023
Mūsdienu digitālajā laikmetā aizvien biežāk gribas atteikties no rakstveida dokumentiem un tos aizstāt ar ierakstu sistēmā, mazinot birokrātisko slogu un padarot procesu efektīvāku un patīkamāku. Pašapkalpošanās sistēmas jau kādu laiku ļauj atteikties no rakstveida rīkojumiem par atvaļinājumiem, komandējumiem, mācībām, novērtēšanu un citiem procesiem. Arī bonusu un dažādu piemaksu datus atbilstoši pašu veidotajiem algoritmiem var vienkārši ievadīt sistēmā, protams, ar nosacījumu, ka uzņēmumā ir gan tam pielāgota sistēma, gan skaidri saprotami tās noteikumi.
Klausies
Lietvedība
06:00, 21. Jūl. 2023
Aizdevumu vispārēji definē Civillikums (CL). Pēc savas būtības CL izpratnē tas ir reāllīgums un tā juridisko spēku nosaka fakts, vai aizdevums ir reāli dots. Īpaša vienošanās par to nav nepieciešama, un CL sniedz atsevišķus noteikumus, kā rīkoties, ja tāds darījums faktiski ir noticis, bet puses nav vēlējušās vai aizmirsušas vienoties par aizdevuma nosacījumiem.
Lietvedība
06:00, 14. Jūl. 2023
Ir dokumenti, kuru glabāšanas termiņš izriet no kāda speciālā likuma prasībām, piemēram, grāmatvedības dokumentu glabāšanas termiņš noteikts Grāmatvedības likumā. Tāpat speciālas prasības ir līgumu glabāšanai, dokumentu glabāšanai maksātnespējas gadījumā u. c. Šajā rakstā izskatīsim speciālās dokumentu glabāšanas prasības.
Lietvedība
06:00, 30. Jūn. 2023
Personāla vadība un disciplīnas nodrošināšana ir nozīmīgi aspekti jebkura uzņēmuma darbībā. Gadījumos, kad darbinieks veicis pārkāpumu, ir svarīgi nodrošināt pienācīgu dokumentāciju, kas apliecina notikušo un ar to saistītos veiktos pasākumus. Paskaidrojums uzrakstīts, sods saņemts, bet cik ilgi šādi paskaidrojumi jāglabā personas lietā un kādam nolūkam?
Klausies
Lietvedība
06:00, 28. Jūn. 2023
Kā noteikt dokumenta arhīvisko vērtību? Lai gan Arhīvu likumā ir noteikti kritēriji, tie ir plaši, un institūcijām var rasties grūtības dokumentu praktiskajā izvērtēšanā. Rakstā skaidrosim, kā tos piemērot un ko ņemt vērā.
Lietvedība
06:00, 16. Jūn. 2023
Pēdējos gados izteikti pieaugusi elektronisko dokumentu aprite, savukārt dokumentu izmantošana papīra formā ir kļuvusi arvien retāka. Nereti rodas jautājums – ko darīt ar jau esošajiem papīra dokumentiem, arī līgumiem? Vai pastāv iespēja tos pārvērst elektroniskā formā, t.i. digitalizēt, piemēram, ieskenējot, un atbrīvoties no dokumentiem papīra formātā?
Lietvedība
06:00, 9. Jūn. 2023
Dokumentus veido institūcijas, privātpersonas, arī fiziskas personas. Rodas jautājums – cik ilgi tos glabāt? Lai noteiktu dokumentu arhīvisko vērtību un/vai glabāšanas termiņu, tie ir jāizvērtē. Dokumentu izvērtēšanai jābalstās uz precīzi noteiktiem kritērijiem un tai jābūt saistītai ar “radītāja” funkcijām.
Lietvedība
06:00, 2. Jūn. 2023
Darījumu vidē nav nekā neparasta dokumentu oriģinālu izstrādē un izsniegšanā sadarbības partnerim, iestādēm vai tiesai/šķīrējtiesai. Apmulsumu nereti rada dokumentu, sevišķi e-dokumentu, atvasinājumu korekta sagatavošana iesniegšanai tiesā vai šķīrējtiesā. Kā korekti atdalīt sagatavojamā dokumenta un e-dokumenta atvasinājumu, un kā to sagatavot?
Lietvedība
06:00, 26. Mai. 2023
2023.gada 5.aprīlī spēkā stājās apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā. Izmaiņas attiecas gan uz darba attiecību ietvaros veikto darbu izmantošanu, gan datorprogrammu autoru tiesību ierobežošanu, gan autordarbu izmantošanu digitālajā vidē. Tāpat noteiktas autora tiesības rīkoties ar savu darbu un pieprasīt taisnīgu atlīdzību, darbu izmantotāju pienākums sniegt informāciju par darbu izmantošanas veidiem un gūtajiem ieņēmumiem un citas svarīgas izmaiņas. Izskatām tās!
Klausies
Lietvedība
06:00, 22. Mai. 2023
Darba vai pakalpojuma izpildi apliecina darbu pieņemšanas–nodošanas akts. Tomēr praksē novērojams, ka šo dokumentu uzņēmumi nereti uzskata par formalitāti vai atsakās parakstīt vispār. Kādos gadījumos akts ir obligāts un nepieciešams dokuments? Un kā rīkoties, ja otra puse atsakās to parakstīt?
Klausies
Lietvedība
06:00, 19. Mai. 2023
Parasti līgums ir jāpilda pat tad, ja tas kļūst neizdevīgs vai, ja otra puse līgumu pārkāpj. Tāpēc tālredzīgi līgumslēdzēji mēdz jau laikus līgumā paredzēt iespēju no tā vienpusēji atkāpties. Kā piemērot šādas tiesības? Vai tās vienmēr būs samērīgas un praksē izmantojamas?
