Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem juridiskiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kas saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Dažkārt neskaidrības rada neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot. Viens no šādiem normatīvajiem aktiem, ar kuru mēdz sastapties darījuma slēdzēji, ir Ņujorkas konvencija. Tā pamatā ir pielietojama saistībā ar šķīrējtiesu, starptautiskajiem sadarbības līgumiem un parāda piedziņu ārvalstīs.