Līgums par preču izplatīšanu ir vienošanās starp divām vai vairāk pusēm, kas nosaka preču izplatīšanas noteikumus un nosacījumus. Šis līguma veids ir plaši izplatīts pasaulē, tomēr vēl aizvien iesaistītajām pusēm ir daudz neskaidru jautājumu. Apskatām, kas ir šī līguma galvenie elementi, kuri normatīvie akti to regulē un kā šis līguma veids atšķiras no citiem.

Raksta līdzautore: Gabriela Mora Petroviča, SIA "Sorainen ZAB" jurista palīdze.

Izplatīšanas līgums

Izplatīšanas līgums ir preču vai pakalpojumu pārdošanas līgums, kas tiek noslēgts starp ražotāju/piegādātāju un izplatītāju/tirgotāju. Šis līgums parasti ietver noteikumus par preču piegādi, cenu veidošanas nosacījumus, izplatīšanas teritoriju un/vai klientu loku, kā arī reklāmas un mārketinga stratēģiju.

Izplatīšanas līgumiem var būt dažādi veidi:

  • ekskluzīvie līgumi, kuros piegādātājs apņemas pārdot savas preces tikai vienam izplatītājam, nododot ekskluzīvas tiesības tās izplatīt konkrētā teritorijā vai konkrētai klientu kategorijai;
  • neekskluzīvie līgumi, kuros ražotājs ierobežo izplatītāju skaitu, izmantojot noteiktus kritērijus, lai atlasītu izplatītājus, kuri var piedalīties konkrētā izplatīšanas tīklā. Šie līgumi ierobežo pilnvaroto izplatītāju tirdzniecības iespējas, aizliedzot pārdot preci/pakalpojumu nepilnvarotiem izplatītājiem – preces var tikt pārdotas tikai citiem pilnvarotajiem izplatītājiem un galapatērētājiem.