Autortiesību likumā (AL) nodrošināta aizsardzība darbiem, t.i., autora radošās darbības rezultātiem literatūras, zinātnes un mākslas jomā neatkarīgi no to izpausmes veida, formas un vērtības. Aplūkosim, kādos gadījumos to autors var izdot izņēmuma jeb ekskluzīvas licences šo darbu izmantošanai!

Raksta līdzautors: Mikijs Zīmecs, SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", zvērināta advokāta palīgs

Licences būtība

AL noteiktas divu veidu izņēmuma tiesības, kas parasti sākotnēji piekrīt autoram:

  • personiskās tiesības, piemēram, uz autorību un darba neaizskaramību (AL 14. pants), kuras ir neatsavināmas;
  • mantiskās tiesības, t.i., izņēmuma tiesības uz darba izmantošanu (AL 15. pants), kuras ir atsavināmas.

Papildus jānorāda, ka AL 12. panta 2. daļā noteikts izņēmums par mantiskām tiesībām uz datorprogrammām, kas radītas darba tiesiskajās attiecībās. Proti, ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi. Nereti autora mantiskās tiesības uz tā radītiem darbiem jau sākotnēji pieder citai personai (piemēram, darba devējam) atbilstoši noslēgtajam līgumam ar šo personu.

Tā kā autora mantiskās tiesības ir atsavināmas un nereti pēc darba radīšanas nepieder pašam autoram (vai autoriem), šādu tiesību īpašnieku sauc par tiesību subjektu.