Būt vai nebūt sasniedzamam juridiskajā adresē?
2022-02-09
Artūrs Caics, ZAB “FORT”, zvērināts advokāts, Dr.iur.
Drīz būs apritējuši divi gadi, kopš Latvijā sadzīvojam ar Covid-19 pandēmijas apstākļiem, kas ietekmējuši mūsu paradumus gan ikdienas dzīvē, gan darba gaitās. Daudziem komersantiem arvien ierastāks kļuvis attālinātais darbs, proti, darbs ārpus komersanta galvenā biroja jeb mītnes vietas. No vienas puses, šāda situācija kādam var likties ērta un pieņemama, tomēr, no otras puses, tā rada arī riskus.
Pirms ievadā minēto risku analīzes būtiski precizēt terminoloģiju un atsauces uz likumu. Rakstā izmantots viens termins – "komersants", kas ir viegli uztverams un saprotams. Vienlaikus jāprecizē, ka ar šo terminu rakstā nav domāts Komerclikuma (KL) 1. pantā iekļautais jēdziens tā plašākajā nozīmē, bet tas attiecināms tikai uz konkrētu komersantu – kapitālsabiedrību, t.i., sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību.
Komersants ir Uzņēmumu reģistra (UR) komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību. UR komercreģistrā ierakstīts ne vien šāda komersanta nosaukums un reģistrācijas numurs, bet arī juridiskā adrese.
Būtiski precizēt, ka juridiskā adrese nav vienkārša adrese, kurā atrodas komersanta birojs, vadība, darbinieki, manta vai tas faktiski veic saimniecisko darbību. Tā ir adrese, kas ierakstīta UR komercreģistrā, neatkarīgi no tā, vai šajā adresē faktiski atrodas vadība un vai tā ir arī galvenā korespondences adrese. Tomēr jānorāda, ka vēlams, lai šī adrese arī būtu faktiskā korespondences adrese, vadības mītnes un saimnieciskās darbības vieta, jo tieši juridiskā adrese ir pieejama publiski (UR datubāzē, kā arī to izmantojošajās tīmekļa vietnēs Lursoft.lv un Firmas.lv) un ir prezumētā korespondences adrese, vadības mītnes un saimnieciskās darbības vieta.
Saistībā ar juridisko adresi kā prezumēto korespondences adresi jāvelta uzmanība KL 12. panta 4. daļai. Šajā tiesību normā paredzēts, ka tad, ja komersantam uz UR komercreģistrā ierakstīto juridisko adresi nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence, uzskatāms, ka komersants to ir saņēmis. Nosūtītājs var atsaukties uz šo prezumciju, ja var dokumentāri pierādīt, ka nosūtīšana ir veikta.
Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos.
Lietvedība
06:00, 13. Jan. 2025
Zīmoga nospiedums dokumentos nav jaunums, tomēr pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par zīmogu elektroniskā formā jeb e-zīmogu. Tas ir instruments, kas ļauj piešķirt dokumentiem autentiskumu un drošību digitālajā vidē. Apskatām, kas un kādos gadījumos var lietot e-zīmogu, un kāds ir tā juridiskais spēks.
Lietvedība
06:00, 13. Dec. 2024
Lai parūpētos par tiesībām nākotnē slēgt galveno līgumu vai pārliecinātos, ka otra puse to noslēgs, iespējams vienoties par priekšlīguma sagatavošanu un parakstīšanu. Kuros gadījumos ieteicams slēgt priekšlīgumu un kuros – līgumu? Vai šajos līgumos jāiekļauj atšķirīga informācija? Vai tie noformējami atšķirīgi?
Lietvedība
06:00, 22. Nov. 2024
Mainoties ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, uzņēmumam var rasties nepieciešamība ieviest izmaiņas ar klientiem un sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos. Kā juridiski korekti paziņot par līguma grozījumiem un kā jārīkojas, ja otra puse tiem nepiekrīt? Vai klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu?
Lietvedība
06:00, 30. Okt. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk tie apvienoti vienā normatīvajā regulējumā. Rakstu sērijas noslēdzošajā daļā lasiet par izmaiņām dokumentu aprakstīšanas un iznīcināšanas kārtībā.
Lietvedība
06:46, 11. Okt. 2024
Nodibinot līgumiskas saistības, darījuma partneris mēdz iekļaut līgumā punktu, kas nodrošina darījuma attiecību izpildi, proti, personas galvojumu par saistību izpildi. Mēdz gadīties, ka līgumos tiek iekļauts tāds termins kā “solidāra atbildība”, kas, līdzīgi kā galvojums, nosaka pienākumu personai uzņemties atbildību, ja pielīgtās saistības netiek pildītas. Ko nozīmē solidārā atbildība un kā tā atšķiras no galvojuma?
Lietvedība
06:00, 27. Sep. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk vienā normatīvajā regulējumā ir apvienotas, precizētas un skaidrotas normas par publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās. Turpinot rakstu sēriju, šajā publikācijā izskatām, kas mainījies dokumentu sagatavošanas glabāšanai un nodošanai arhīvā kārtībā.
Lietvedība
06:00, 25. Sep. 2024
Uzņēmums iegādājas daudzdzīvokļu ēku, kurā dzīvo īrnieki. Kā uzņēmumam rīkoties, ja tas nevēlas turpināt noslēgtos īres līgumus, jo ir citi plāni ēkas attīstībai? Vai uzņēmumam ir tiesības īres līgumus lauzt? Vai iespējams iegādāties īpašumu bez šiem noslēgtajiem īres līgumiem?
Klausies
Lietvedība
06:00, 20. Sep. 2024
Ja dokuments ir sagatavots svešvalodā, iestādēm nereti nepieciešams arī tā tulkojums. Kam drīkst uzticēt dokumenta tulkošanu? Kādām niansēm būtu jāpievērš uzmanība, saņemot tulkojumu?
Klausies
Lietvedība
06:00, 13. Sep. 2024
Slēdzot darījumus, ir savlaicīgi jāapzinās riski, un jau līgumā jāparedz nodrošinājums gadījumiem, kad ar līgumu noteiktās saistības no darījuma partnera puses netiks pildītas. Protams, veicot uzņēmējdarbību, ikviens vēlas ticēt sadarbības partnera vai klienta godaprātam, tomēr praksē ir piemēri, kad pat ilgstošs labas sadarbības partneris kādu apstākļu dēļ pēkšņi nespēj vai nevēlas pildīt uzņemtās saistības. Kā rīkoties, lai savlaicīgi nodrošinātos un atgūtu ar līgumu pielīgto uzdevumu izpildi vai naudas atmaksu?
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk vienā normatīvajā regulējumā ir apvienotas, precizētas un skaidrotas normas par publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās. Turpinot pētīt izmaiņas, šajā publikācijas daļā par lietu veidošanu un reģistrāciju īpaši pievēršamies elektroniskajiem dokumentiem, kā arī dokumentu sistematizēšanai un izvērtēšanai.
Lietvedība
06:00, 30. Aug. 2024
Praksē bieži nākas sastapties ar gadījumiem, kad nekustamais īpašums pieder nevis vienam, bet vairākiem īpašniekiem kopā, tā veidojot kopīpašumu. Kas jāņem vērā, izīrējot/iznomājot kopīpašumu?
Lietvedība
06:00, 9. Aug. 2024
2024.gada 10.maijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” – turpmāk vienā normatīvajā regulējumā ir apvienotas, precizētas un skaidrotas normas par publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās, kārtību, kādā institūcija nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam un par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un termiņu, kādā tie nododami valsts glabāšanā.
Lietvedība
09:00, 8. Aug. 2024
No 2024.gada 1.janvāra ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” (likums par IIN), kas cita starpā paredz, ka turpmāk ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliks darba devēja apmaksāto mācību maksu darbiniekam par tā studijām augstākās izglītības iestādē. Tas, kā juridiski darba devējam ir jānoformē darbinieka mācību maksas apmaksa un vai šajā gadījumā piemērojami Darba likuma 96.panta noteikumi un slēdzama vienošanās, tiks iztirzāts šajā publikācijā.
Ikviena dzīvē var rasties situācijas, kurās vienlaikus nav iespējams būt vai arī trūkst zināšanas un prasmes kāda jautājuma risināšanai. Šādos gadījumos ieteicams pilnvarot kādu personu pārstāvībai. Ņemot vērā, ka pilnvaru veidi atšķiras, skaidrojam to atšķirības.
Lietvedība
06:00, 24. Jūl. 2024