Biežākās kļūdas nekustamā īpašuma pārdošanas darījumos
2021-05-21
Liene Pommere, sadarbībā ar ZAB "Rasa & Ešenvalds"
Veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, ir daudz aspektu, par ko jāpārliecinās, lai darījums notiktu bez kavēkļiem darījuma noslēgšanas un izpildes gaitā, pēcāk neveidotos tiesiski strīdi starp darījuma pusēm, kā arī nesaņemtu pretenzijas no trešajām personām. Kļūdas var pieļaut ikviens, jo ir daudz juridisku un tehnisku aspektu, kas jāņem vērā un jāpārbauda.
Juridisko aspektu neizvērtēšana
Sākot sarunas par nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu, jāpārbauda ne tikai īpašuma tehniskais stāvoklis, bet arī juridiskie aspekti, kas var ietekmēt gan pārdošanas darījuma izpildi, gan jaunā īpašnieka tiesības.
Viena no pirmajām darbībām, kas jāveic, sākot sarunas par nekustamā īpašuma pārdošanu, ir zemesgrāmatas datu pārbaude. Zemesgrāmatā iespējams ne tikai pārliecināties par pārdevēja īpašuma tiesībām, bet arī pārbaudīt, vai nekustamajam īpašumam nav reģistrēti aizliegumi vai apgrūtinājumi (aizsargjoslas un liegumi, aizliegumi īpašumu atsavināt bez trešo personu, piemēram, hipotekāro kreditoru vai nomnieku, piekrišanas u.c.) un trešajām personām piederošas lietu tiesības (piemēram, hipotēkas, nomas vai īres tiesības, pirmpirkuma, atpakaļpirkuma un izpirkuma tiesības, servitūti u.c.). Tāpat zemesgrāmatā var pārliecināties, vai nekustamajam īpašumam nav reģistrētas piedziņas vai prasības nodrošinājuma atzīmes, kas ir šķērslis pārdot nekustamo īpašumu.
Tomēr jānorāda, ka ne vienmēr zemesgrāmatā atspoguļotie dati atbilst faktiskajai situācijai. Atsevišķas aizsargjoslas var pastāvēt uz likuma pamata. Tāpat zemesgrāmatas dati var neatbilst Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā esošajiem datiem. Līdz ar to pirms īpašuma iegādes jāpārbauda arī šajā sistēmā pieejamie dati, piemēram, par zemesgabalu robežām, platību un lietošanas veidu.
Turpinot apskatīt dokumentu klasifikācijas shēmas izstrādes principus, šajā rakstā skaidrojam, kurš ir atbildīgs par lietas veidošanu, kā klasifikācijas shēmā norādāmi ieraksti, kas saistīti ar informācijas sistēmu, un kā tiek norādīti informācijas pieejamības ierobežojumi.
Lietvedība
06:00, 13. Jūn. 2025
Līguma slēgšanā būtiska ir katras puses skaidri pausta griba, ko apliecina ar parakstu. Tomēr praksē nereti abas līguma puses pārstāv viena un tā pati persona – piemēram, kā divu sabiedrību valdes loceklis vai vienlaikus kā fiziska persona un juridiskas personas pārstāvis. Vai šādā gadījumā līgums jāparaksta divreiz, vai pietiek ar vienu parakstu?
Lietvedība
06:00, 4. Jūn. 2025
Saņemtos dokumentus institūcijas grupē lietās. Tās jāveido un jāsakārto strukturēti, ievērojot iepriekš noteiktu kārtību – dokumentu klasifikācijas shēmu. Šajā rakstā skaidrojam, kā klasifikācijas shēmā lietai jānorāda klasifikācijas līmenis, lietas indekss, lietas numurs un glabāšanas termiņš.
Lietvedība
06:00, 30. Mai. 2025
Dokumentu apritei arvien biežāk notiekot elektroniski, pieaug nepieciešamība pēc vienoti noformētiem, juridiski korektiem un lietošanā efektīviem dokumentiem. Tāpēc rakstu sērijā skaidrosim e-dokumentu izstrādes un noformēšanas aspektus. Sākam ar dokumentu veidnēm un formām, kas palīdz standartizēt izkārtojumu, ietaupīt laiku un samazināt kļūdu risku.
Lietvedība
06:00, 23. Mai. 2025
No 2024.gada 10.maija dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tie nosaka vienotus dokumentu klasifikācijas shēmas izstrādes principus, dokumentu uzskaites un arhivēšanas prasības, kā arī precizē atbildības sadalījumu dokumentu pārvaldībā. Kādi principi jāievēro, veicot dokumentu uzskaiti?
Lietvedība
06:00, 16. Mai. 2025
Cerības pirkuma līgumu var dēvēt par tiltu starp iespējamo un esošo. Tas ļauj noteiktu lietu iegādāties pat tad, ja tā šobrīd vēl nemaz nepastāv. Līgums kalpo kā līdzeklis, kas palīdz nodrošināt līdzsvaru starp risku un vēlmi iegādāties, veidojot juridiski saistošu saikni starp nākotnes cerībām un pašreizējām iespējām.
Lietvedība
06:00, 9. Apr. 2025
Slēdzot darījumus, katra puse vēlas, lai to rezultāts apmierinātu abas puses. Lai gan vairākkārt atgādināts un brīdināts par nepieciešamību rūpīgi un atbildīgi veikt darījumu dokumentu sagatavošanu un analīzi pirms līguma noslēgšanas, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka līguma slēdzēji nepievērš pietiekamu uzmanību līguma saturam.
Lietvedība
06:00, 8. Apr. 2025
Lietišķajā ikdienā uz palikšanu ir ienākuši datori un internets, līdzi nesot elektroniskos dokumentus un parakstus, kā arī virkne dažādu programmu un, protams, mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas. Ko un kā darīt lietvedim, kas ir būtiskākais, kas jāzina par mūsdienīgu darbu ar dokumentiem un informāciju?
Lietvedība
06:00, 7. Apr. 2025
Darījumu attiecības mēdz būt dažādas, tāpat arī vienošanās un līgumi, kas tiek slēgti starp pusēm. Gadījumos, kad saskaramies ar kādu neierastu darījuma veidu, rodas jautājums – kādu dokumentu būtu labāk izmantot šajā situācijā? Viens no piemēriem – patapinājuma līguma slēgšana, kas var noderēt arī reizēs, kad vajag izpalīdzēt draugam vai kaimiņam.
Lietvedība
06:00, 2. Apr. 2025
Kur ir kopīpašnieki, tur nereti rodas virkne domstarpību – īpaši attiecībā uz kopīpašuma apsaimniekošanu, uzturēšanu un saistītajiem remontdarbiem. Lai no tām izvairītos arī dzīvokļu īpašumos, skaidra lēmumu pieņemšanas kārtība un pienācīgi noformēts protokols ir nepieciešamība ikvienās dzīvokļu īpašnieku kopību savstarpējās attiecībās.
Lietvedība
09:00, 27. Mar. 2025
Galvojums ir efektīvs tiesību pastiprināšanas līdzeklis, ar kuru kreditors var aizsargāties pret parādnieka iespējamām grūtībām īstenot saistību izpildi. Kādos gadījumos šāds līgums tiek prasīts, ko tajā rakstīt, kādi riski var būt to slēdzot un, kādu drošību sniedz galvojuma līgums – šie jautājumi apskatīti publikācijā.
Klausies
Lietvedība
06:00, 19. Mar. 2025
Slēdzot darījumus, ir ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par darījuma summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos – kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī situācijas, kurās darījumu partneri izvēlas citus norēķinu veidus, piemēram, dalītie maksājumi.
Klausies
Lietvedība
06:00, 11. Mar. 2025
Cits vēlas iegādāties darbojošos uzņēmumu, cits – lietotus bērnu ratiņus. Pirkuma līguma priekšmeti praksē var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc, lai laicīgi sagatavotos dažādiem pirkuma līgumiem, skaidrojam – kas jāņem vērā, slēdzot pirkuma līgumu par preci, pakalpojumu, dārglietām vai nekustamo īpašumu?
Lietvedība
06:00, 19. Feb. 2025
Deleģēšanas līgums ir būtisks juridisks instruments valsts pārvaldes uzdevumu efektīvai izpildei, nododot noteiktus publiskas personas vai tās iestādes kompetencē esošus uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai. Apskatām deleģēšanas līguma juridiskos un praktiskos aspektus, sniedzot ieskatu tā būtībā, nosacījumos un piemērošanas gadījumos.
Klausies
Lietvedība
06:00, 13. Jan. 2025
Zīmoga nospiedums dokumentos nav jaunums, tomēr pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par zīmogu elektroniskā formā jeb e-zīmogu. Tas ir instruments, kas ļauj piešķirt dokumentiem autentiskumu un drošību digitālajā vidē. Apskatām, kas un kādos gadījumos var lietot e-zīmogu, un kāds ir tā juridiskais spēks.
Lietvedība
06:00, 13. Dec. 2024