Darbinieku nosūtīšana "uzņem apgriezienus" gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā (ES), veicinot konkurētspēju un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Tomēr jāņem vērā, ka parastā kārtībā trešās valsts pilsonim tiesības uz nodarbinātību jāpieprasa katrā ES dalībvalstī, kurā viņš plāno strādāt. Piemēram, Latvijā izdota darba atļauja Baltkrievijas pilsonim nepiešķir tiesības uz nodarbinātību ne Lietuvā, ne Vācijā, tādējādi trešo valstu pilsoņu mobilitāte ES ir ierobežota un apgrūtināta.

Šādi ierobežojumi negatīvi ietekmē starptautisko uzņēmumu grupu darbību, jo tām arvien aktuālāk kļūst starptautisku korporāciju filiāļu un meitas uzņēmumu vadītāju, speciālistu un darbinieku – praktikantu pārcelšana uz citām uzņēmuma struktūrvienībām. Rakstā aplūkošu trešo valstu pilsoņu pārcelšanu starptautisko uzņēmumu grupu ietvaros un trešo valstu pilsoņu mobilitāti ES teritorijā.