Sociālo tīklu lietošanas juridiskie aspekti
2020-03-16
Sanita Pētersone, KPMG Zvērinātu advokātu birojs, vecākais jurists
Sociālie tīkli piedāvā uzņēmumiem dažādas iespējas, kā iegūt jaunus klientus, reklamēt uzņēmuma preces, pakalpojumus un uzņēmuma tēlu, kā noskaidrot klientu viedokli un tā rezultātā uzlabot savus pakalpojumus, preces un rast jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Šīs ir mūsdienīgas un bieži arī efektīvas iespējas, tomēr būtiski atcerēties, ka tās jāizmanto, ievērojot likumos noteiktos ierobežojumus.
Tas ir svarīgi, lai sociālo tīklu izmantošanas efekts nepārvērstos par defektu, proti, lai mūsu rīcība, popularizējot uzņēmumu, pārkāpuma rezultātā neradītu kaitējumu uzņēmuma tēlam un reputācijai, piemēram, ja par pārkāpumu uzņēmumam piemērotu administratīvo sodu vai tam būtu jāatlīdzina ar pārkāpumu radītie zaudējumi.
Aplūkosim vispārīgu informāciju par izplatītākajām no likuma izrietošajām prasībām, kas jāievēro, uzņēmējdarbības ietvaros izmantojot sociālos tīklus. Atsevišķas prasības kopumā attiecināmas uz mārketinga un reklāmas aktivitātēm neatkarīgi no tā, vai tās veiktas sociālajos tīklos vai citā veidā.
Lietošanas noteikumi
Uzņēmums vai indivīds, izveidojot sociālajā tīklā savu profilu vai lapu, piekrīt sociālo tīklu izmantot saskaņā ar tā lietošanas noteikumiem un ierobežojumiem. Tādējādi starp lietotāju un sociālā tīkla uzturētāju tiek noslēgts līgums. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, sociālā tīkla uzturētājs var būt tiesīgs bloķēt vai citādi ierobežot profila vai lapas izmantošanu. Līdz ar to, lai arī cik apgrūtinoši un nevajadzīgi tas varētu šķist, ieteicams rūpīgi izlasīt un ievērot ikviena izmatotā sociālā tīkla lietošanas noteikumus. Tajos nereti apkopotā veidā ietverti būtiskākie likumos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi, var būt sniegti noderīgi ieteikumi, kas gan nodrošinās un atvieglos sociālā tīkla lietošanu, gan pasargās lietotāju no citu personu tiesību aizskāruma un no tā izrietošajām negatīvajām sekām.
Piemēram, sociālā tīkla "LinkedIn" lietošanas noteikumos paredzēts, ka lietotājam aizliegts:
- izveidot un izmantot nepatiesu identitāti;
- izstrādāt, atbalstīt vai izmantot programmatūru, ierīces, skriptus, robotus vai jebkādus citus līdzekļus vai procesus, lai kopētu profilus un citus datus;
- apiet piekļuves kontroles vai pakalpojuma lietošanas ierobežojumus (piemēram, atslēgvārdu meklēšanas ierobežojumus);
- izpaust informāciju, kuras izpaušanai nav atļaujas (piemēram, citu personu (ieskaitot jūsu darba devēju) konfidenciāla informācija);
- pārkāpt citu personu intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp autortiesības, patentus, preču zīmes, komercnoslēpumus vai citas īpašumtiesības. Piemēram, nekopējiet un neizplatiet, izņemot izmantojot pieejamo koplietošanas funkcionalitāti, citu ziņas vai saturu bez šo personu atļaujas.
Tādi uzņēmumi kā tūroperatori, autostāvvietu nomas pakalpojumu sniedzēji un e-komercijas uzņēmumi savā biznesā darbojas arī kā starpnieks starp līgumslēdzējiem un šajā statusā kaut neilgu brīdi tur pie sevis naudas līdzekļus, kas pienākas vienam no līgumslēdzējiem. Kādos gadījumos jākļūst par licencētu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un vai to var nedarīt?
Komerctiesības
06:00, 4. Apr. 2025
2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā grozījumi tiesas izdevumos un valsts nodevas apmēros. Izmaiņas ir būtiskas, un tās ietekmēs ikvienu personu, kas vēlas vērsties tiesā ar prasību. Valsts nodevu reforma civillietās ir vērsta uz tiesas pieejamības veicināšanu un ar šiem grozījumiem tiek cerēts, ka tiesu sistēma kļūs pieejamāka.
Komerctiesības
06:00, 26. Mar. 2025
Lai gan apzīmējums “radošo darbu iepirkums” piepildāms ar saturu katrā konkrētā gadījumā, tomēr no Senāta sprieduma lietā SKA-314/2024 atvasināmie kritēriji var palīdzēt secināt, vai iepirkums uzskatāms par radošo darbu iepirkumu. Secinājums skaidri signalizēs, ka tirgus izpētē, iepirkuma dokumentācijas izstrādē un piedāvājumu vērtēšanā jāņem vērā radošo darbu iepirkumu īpatnības. Tās apskatītas un analizētas turpmāk rakstā.
Komerctiesības
09:00, 11. Mar. 2025
2024.gada otrajā pusē publiskajā telpā izskanēja grupas “Līvi” dibinātāja un bijušā dalībnieka centieni aizliegt pārējiem grupas biedriem izmantot nosaukumu “Līvi” koncertos, izdodot jaunu mūziku un citur. Tas kalpoja par vēl vienu atgādinājumu tam, cik svarīgi preču zīmi reģistrēt savlaicīgi, bet, vai bijušais grupas dalībnieks drīkst iesniegt prasību reģistrēt grupas nosaukumu kā preču zīmi un kas notiks tālāk? Skaidrojam!
Klausies
Komerctiesības
06:00, 7. Mar. 2025
2019.gada 17.aprīlī pieņemta Eiropas direktīva 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Direktīva iezīmē nozīmīgas pārmaiņas Eiropas Savienības pieejā produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, taču nesniedz konkrētas norādes vai risinājumus, tā vietā ļaujot uzņēmumiem pielāgoties, izstrādājot savus risinājumus, kas atbilst gan to darbības specifikai, gan direktīvas mērķim.
Komerctiesības
06:00, 5. Mar. 2025
Pārbaudīt ārvalstu investora juridisko statusu un pārstāvības tiesības sākotnēji var šķist lieki, tomēr šī pārbaude ir ļoti būtiska. Darījumu noslēgšana ar neeksistējošu komersantu vai personu, kas nav tiesīga pārstāvēt komersantu, var radīt smagas sekas – no darījuma spēkā neesības līdz finansiāliem zaudējumiem un tiesvedībām. Tāpēc pirms jebkādas sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu partneri nepieciešams pārliecināties par otras puses tiesībām slēgt attiecīgo darījumu.
Komerctiesības
06:00, 26. Feb. 2025
2025.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, ieviešot jaunu prasību nekustamā īpašuma darījumos, kuros iesaistīta juridiskā persona – patieso labuma guvēju atklāšana. Šīs izmaiņas ir daļa no valsts centieniem stiprināt caurskatāmību un novērst finanšu noziegumus. Vai tas neveicinās jaunas birokrātiskus sarežģījumus?
Komerctiesības
06:00, 21. Feb. 2025
Eiropas direktīva 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem paredz paplašināt kreditētāju pienākumu ievērot godīgu un caurskatāmu pieeju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanā, vairs neļaujot tik viegli iekrist uz reklāmām, kurās naudas iegūšana ir “tikai vienas īsziņas attālumā”. Direktīvas prasības būs jāievieš arī Latvijā.
Komerctiesības
06:00, 14. Feb. 2025
Eiropas Centrālās bankas 2022.gadā paaugstināto galveno procentu likmju dēļ nekustamo īpašumu sektorā izaugsme bija vāja. Likmju pazemināšana pērn ļauj cerēt, ka Eiropas nekustamo īpašumu sektorā šogad varētu palielināties investīciju izaugsme. Tādēļ aktuāli kļūs jautājumi par būvniecības procesa sekmīgu norisi, tostarp par banku pirmā pieprasījuma garantijām, kas var pasargāt no dažādiem riskiem.
Klausies
Komerctiesības
06:00, 12. Feb. 2025
Lai samazinātu juridiskos riskus un izmaksas kreditoriem un ieguldītājiem un Latvijas uzņēmējiem kļūtu pieejamāks banku (arī ārvalstu banku) un kapitāla tirgu finansējums, Latvijā ieviests nodrošinājuma aģenta institūts. Kā tā ieviešana maina esošo kārtību?
Komerctiesības
06:00, 17. Jan. 2025
Trauksmes celšana ir būtisks demokrātiskas un tiesiskas sabiedrības nodrošināšanas mehānisms, kas veicina sabiedrības interešu aizsardzību, caurspīdīgu pārvaldību un tiesiskuma stiprināšanu, ļaujot atklāt būtiskus pārkāpumus. Tā ne tikai stiprina sabiedrības uzticību valsts un privātā sektora darbībai, bet arī veicina atbildīgas rīcības kultūru un palīdz novērst iespējamas neatbilstības. Tomēr trauksmes celšana var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta pienācīga trauksmes cēlēju aizsardzība, lai mudinātu tos neklusēt.
Komerctiesības
06:00, 15. Jan. 2025
Ilgu laiku transportlīdzekļiem tika noteikts pienākums ik pēc astoņām nedēļām atgriezties transportlīdzekļu reģistrācijas valstī. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, šī prasība tika atcelta. Latvija pieņemto spriedumu vērtē pozitīvi, jo jau iepriekš bija norādījusi, ka prasība bija pretrunā ar samērīguma principu, brīvā tirgus un klimata nosacījumiem.
Komerctiesības
06:00, 2. Jan. 2025
Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 6. Dec. 2024
Praksē bieži ir sastopami gadījumi, kad apdrošinātājs savā prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu atsaucas uz subrogācijas tiesībām. Tomēr apdrošināšanas līgumu tiesisko attiecību kontekstā subrogācijas jēdziens joprojām nav plaši saprotams. Skaidrojam!
Komerctiesības
06:00, 6. Nov. 2024
Mūsdienās koplietošanas auto platformas ir kļuvušas par vienu no populārākajām pārvietošanās iespējām, piedāvājot lietotājiem elastību un ērtumu. Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā iespēju izmantot koplietošanas automašīnas darba vajadzībām, izmantojot uzņēmuma maksājumu kartes vai kontus. Taču rodas jautājums – vai šādās situācijās koplietošanas auto platforma var pieprasīt uzņēmumam segt zaudējumus par auto bojājumiem, un kā iespējams pierādīt, ka konkrētais darbinieks nav bijis atbildīgs par bojājumiem?
Klausies
Komerctiesības
06:00, 21. Okt. 2024