Viens no grūtākajiem Latvijas būvniecības nozares uzdevumiem ir panākt, ka tā patiesi tiek sakārtota kā nozare, nevis sakārtota pakārtoti kādu atsevišķu būvniecības nozares dalībnieku interesēm. Viena no metodēm, kā izvairīties no šaura subjektu loka pārliekas nozīmes nozares "sakārtošanā", ir tās standartizācija.

Latvijas valstī šobrīd standartizācija vairāk ir nozares entuziastu nodarbe. Pamata idejas nozares uzlabošanā ir ietvertas Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.-2024.gadam, kas gan ir dokuments, kurā ietverto uzdevumu izpilde vai neizpilde neuzliek nekādu atbildību subjektiem, kas uzņēmušies atbildību par tā izpildi. Patiesībā vismaz daži uzdevumi jau ir neizpildīti, un atbildības sekas (piemēram, sevis atstatīšana no tālākā darba, atkāpšanās no amata utt.) šobrīd nav jaušamas.

Manuprāt, šodien būvniecības nozarei trūkst sistēmiskuma, kas nodrošinātu tās vienotu izpratni, ērtus un drošus procesus utt. Kāpēc tā ir? Atbilde ir vienkārša: nozares dažādi dalībnieki dažādi interepretē to, kas ir sekmīgs un pareizs būvniecības process.

Šajā rakstā ieskicēšu dažas manā skatījumā būtiskas prioritātes, kas patiešām varētu sakārtot Latvijas būvniecības nozari no procesu viedokļa un padarīt to par efektīvu Eiropas un pasaules valstu vidū.