Diskusija par nepieciešamību veicināt trauksmes celšanu Latvijā notiek jau no 2014.gada, kad izveidoja trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta darba grupu. Tomēr likumprojektu galīgajā lasījumā pieņēma tikai 2018.gada 11.oktobrī, un tas stāsies spēkā šī gada 1.maijā. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu Latvija pievienojusies tādām valstīm kā Francija, Īrija, Nīderlande, Beļģija u.c., kurās trauksmes celšanas likumi jau ir pieņemti.

Dažādi skandāli, kas saistīti ar koruptīvām darbībām, veicinājuši diskusiju par trauksmes cēlēja nozīmību sabiedrībā un tā aizsardzības mehānismu nepieciešamību. Trauksmes cēlējs ir persona, kuras rīcībā, veicot darba pienākumus, ir nonākusi informācija par iespējamiem pārkāpumiem, kas var radīt kaitējumu sabiedrības interesēm.

Trauksmes celšanas mehānisma ieviešana uzlabotu sabiedrības vispārējo drošību un attīstību, veicinot personas atklāt tiem pieejamo informāciju, piemēram, atklājot informāciju par iepirkuma procesā sarunāta kandidāta izvēli, mākslīgi radot konkurences esamību un pārkāpjot godīgas komercdarbības principus, ziņojot par "aplokšņu algu"' izmaksu vai fiktīvi nodarbinātām personām uzņēmumā.