Saimnieciskās darbības īstenošana nereti ir saistīta ar komersantam piederošās mantas kustībuKomersantiem, kas nodarbojas ar preču pārdošanu, tā ir neatņemama komercdarbības sastāvdaļa, savukārt citi to apsver, piemēram, ja kāda manta ir kļuvusi lieka vai mantas atsavināšanas ceļā ir iespējams iegūt līdzekļus parādsaistību segšanai. Aplūkosim dažādus mantas pārejas veidus, analizējot to nozīmi,  arī izvērtējot priekšrocības un riskus.

Atkarībā no mantas, ko komersants atsavina, izdalāmi šādi mantas nodošanas veidi:

  • atsevišķas mantas vienības nodošana, piemēram, prasījuma tiesību, nekustamā īpašuma vai licences nodošana u.tml.;
  • mantas kopuma nodošana, ko var sadalīt sīkāk:
    • mantas kopuma, kas pats par sevi nav pietiekams saimnieciskās darbības veikšanai (nav uzņēmums vai uzņēmuma daļa), piemēram, biroja mēbeļu komplekta nodošana, dzīvokļa ar visu tā iekārtojumu nodošana u.tml.;
    • mantas kopuma, kas pats par sevi ir pietiekams saimnieciskās darbības veikšanai, jeb uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgās daļas nodošana. Komerclikuma (KL) izpratnē uzņēmums ir visa manta, kas komersantam nepieciešama noteikta saimnieciskās darbības veida īstenošanai. Piemēram, visa manta, kas nepieciešama restorāna darbības nodrošināšanai, ir trauki, izejvielas, telpas, mēbeles, saistības ar piegādātājiem u.c. personām, tostarp darbiniekiem, licences, atļaujas utt. Uzņēmuma vai uzņēmuma daļas nodošanas var notikt, komersantam nododot pilnīgi visu savu mantu, ja tas ir vienīgais saimnieciskās darbības veids, ko sabiedrība īsteno, vai arī, nododot mantas daļu, kas attiecas uz restorānu biznesu, bet pašam paturot mantu, kas nepieciešama citu saimnieciskās darbības veidu īstenošanai, piemēram, piena produktu ražotnes vai viesu mājas darbībai.