Finanšu krīze ir pierādījusi, ka tirgus dalībnieku bezatbildīgā rīcība spēj graut finanšu sistēmas pamatus, novedot pie uzticības zaudēšanas starp iesaistītajām personām (it īpaši patērētājiem) un izraisot smagas sociālās un ekonomiskas sekas.

Finanšu krīzes rezultātā tika konstatēta virkne problēmu hipotēku tirgos visā Eiropas Savienībā (ES). Minētās problēmas pārsvarā ir saistītas ar bezatbildīgu aizdošanu un aizņemšanos, kā arī ar potenciālu iespēju ļaut tirgus dalībniekiem (ieskaitot kredīta starpniekus un iestādes, kas nav kredītiestādes) rīkoties bezatbildīgi.

Rezultātā dauzi patērētāji zaudēja uzticību finanšu sektoram, un aizņēmēji sastapās ar būtiskām aizņēmumu atmaksāšanas grūtībām, kas izraisīja saistību neizpildes gadījumu skaita pieaugumu. Lai rastu finanšu krīzes izgaismoto problēmu risinājumu, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu un konkurētspējīgu ES iekšējo tirgu, citu paņēmienu starpā tika nolemts uzlabot ES dalībvalstu normatīvo regulējumu patērētāju hipotekārās kreditēšanas jomā. Par vienu no minētās jomas problemātiskajiem aspektiem tika atzīti neefektīvi, nekonsekventi vai vispār neeksistējoši režīmi kredīta starpniekiem.

Lai uzlabotu ES iekšējā tirgus darbības apstākļus un tuvinātu ES dalībvalstu tiesību aktus, nosakot kvalitātes standartus pakalpojumiem, kas saistīti ar kredītu piešķiršanu ar kredīta starpnieku palīdzību, 04.02.2014. tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/17/ES (Direktīva), kas ES dalībvalstīm ir jātransponē līdz 21.03.2016., pieņemot (grozot) attiecīgos nacionālos normatīvos aktus. Latvijā pirms Direktīvas kredīta starpnieku (piemēram, tādu kā “LatKredits.lv”, “Sefinance”, “Square+”, “Kredits Pro” u.c.) darbība atšķirībā no kredītiestādēm bija regulēta diezgan vispārīgi. Līdz ar to šī raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar gaidāmajām izmaiņām kredīta starpnieku regulējumā un uzraudzībā.