FIDIC – pareizais sākums ceļā uz tipveida līgumiem būvniecībā

Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas tieši ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un drošību, tāpēc ir īpaši būtiski, lai viss ir sakārtots arī normatīvu līmenī. Uzskatu, ka pašreizējais būvniecības regulējums Latvijā nav pietiekami efektīvs un mums vajadzētu vairāk pārņemt pasaules standartus.

Šobrīd Latvijā esošais regulējums

No 2003.gada 1.marta Ekonomikas ministrija (EM) veic vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī. EM ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un tās īstenošanu. EM ieskatā viens no svarīgākajiem līdzekļiem valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai būvniecībā ir sakārtota normatīvo aktu bāze, kas harmonizēta ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām. Būvniecības tiesisko bāzi pašreiz veido dažādos laika posmos pieņemti normatīvie akti.

Būvniecības nozares tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir Būvniecības likums. Ar to regulētas būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, viņu tiesības un pienākumi būvniecības procesā un atbildība par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence attiecīgajā būvniecības jomā.

Būvniecības procesuālā kārtība regulēta Ministru kabineta noteikumos Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Noteikumi).

Vai regulējums ir efektīvs?

Manuprāt, būvniecības nozares regulējums šobrīd ir neefektīvs, un tā efektivitāti neveicina arī Civillikuma (CL) normas, kas saistošas, sagatavojot uzņēmuma līgumu. Tam iemesls ir pavisam vienkāršs. CL pieļauta samērā plaša autora interpretācija un rīcības brīvība, sagatavojot būvniecības (uzņēmuma) līgumu projektus. Praksē tas radījis vairākas nevajadzīgas un ilgstošas tiesvedības, nodokļu un darba algas samaksas problēmas, maksātnespējas utt.

Aplūkojot procesu regulējumu un normatīvo aktu ietekmi uz būvniecības nozari, manuprāt, secināms, ka tā sevi pierādījusi kā neefektīva un būtu aizstājama ar pašas nozares dalībnieku izstrādātiem standartiem un tipveida līgumiem. Virkni standartu iespējams adaptēt no ES u.c. sekmīgām nozarē strādājošām valstīm, piemēram, Norvēģijas. Tieši tāpat ir ar līgumiem.

Tipveida līgumu ieviešana

Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.-2024.gadam kā 2018.gada prioritārais uzdevums noteikts ieviest būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos. Pasaulē labi zināmi tipveida līgumi ir FIDIC jeb Starptautiskās inženieru konsultantu federācijas izstrādātie līgumi. Starptautiskā inženierkonsultantu federācija (International Federation of Consulting Engineers) dibināta 1913.gadā, tās biedri ir nacionālās inženierkonsultantu asociācijas. Federācijas uzdevums ir tajā uzņemto nacionālo asociāciju vārdā atbalstīt un īstenot inženierkonsultāciju nozares stratēģiskos mērķus un izplatīt informāciju un materiālus, kas varētu būt noderīgi federācijas biedriem. Pašlaik FIDIC ir pārstāvēts vairāk nekā 80 valstu.

FIDIC būtiskākie mērķi un uzdevumi:

• pārstāvēt inženierkonsultāciju nozari pasaules mērogā;
• uzlabot inženierkonsultanta profesijas reputāciju;
• sniegt pārbaudītu, ar praksi pierādītu informāciju jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības praksi būvniecības nozarē;
• sekmēt dzīvotspējīgas inženierkonsultāciju nozares attīstību visā pasaulē;
• uzlabot būvniecības un tās procesu kvalitāti;
• aktīvi popularizēt ētikas kodeksa un uzņēmējdarbības ētikas principu ievērošanu;
• atbalstīt centienus nodrošināt ilgtspējīgu būvniecības nozares attīstību.

Lai sasniegtu savus mērķus, FIDIC publicē starptautiskus standarta noteikumus līgumiem par darbu izpildi un līgumiem starp pasūtītājiem, konsultantiem, konsultantu palīgiem, kopuzņēmumiem un pārstāvjiem, kā arī ar tiem saistītus materiālus, piemēram, sākotnējās atlases standarta noteikumus.

FIDIC publicē arī ar nozares praksi saistītus dokumentus, piemēram, politikas paziņojumus, atzinumus, pamatnostādnes, rokasgrāmatas un mācību materiālus par vadības sistēmām (kvalitātes vadība, riska vadība, uzņēmējdarbības ētikas vadība, vides vadība, ilgtspēja) un uzņēmējdarbības procesiem (konsultantu atlase, pamatojoties uz kvalitāti, piedāvājumu konkursi, iepirkums, apdrošināšana, atbildība, tehnoloģiju pārnese, resursu palielināšana).

FIDIC Latvijā

Vēsturiski Latvijā FIDIC līgumus iepirkumos ieviesa Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija jau no 1994.gada, tāpēc var apgalvot, ka daļai Latvijas inženieru un būvnieku FIDIC līgumi nav sveši. FIDIC līgumu formas izmanto arī privātajos pasūtījumos, tostarp dažos no pēdējiem objektiem, ko šobrīd būvē Rīgā.

Ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas 2018.gada 23.marta rīkojumu Nr.110 "Par standarta būvniecības līguma izstrādi" izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt standarta būvniecības līgumu kapitālsabiedrībām, kurās Finanšu ministrija ir kapitāldaļu turētāja. Darba grupā ietilpa speciālisti no Finanšu ministrijas (FM), Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamajiem īpašumiem, Centrālās finanšu līgumu aģentūras, kā arī Augstsprieguma tīkla un Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji. Darba grupa izstrādāja trīs FIDIC līguma formas (FIDIC Sarkanā grāmata, kas ir būvniecības darbu līgumu noteikumi, Dzeltenās grāmatas (design&build) un Zaļās grāmatas (līguma īsā forma)).

Divas no minētajām līgumu veidnēm pieejamas FM un IUB mājas lapā. Turklāt, aplūkojot FIDIC līgumu atbilstību publisko iepirkumu prasībām, būtiski ņemt vērā IUB viedokli, ka "abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs."

Ar FIDIC tipveida līgumiem var atrisināt virkni problēmu, kas pastāv Latvijas būvniecības nozarē, proti, standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmā izmantotos līgumus, noteikumus, to interpretāciju, riskus, norēķinu savlaicīgumu, strīdu izskatīšanu utt.

Būtiski, ka FIDIC nodrošina līdzsvarotu pieeju procesā iesaistīto subjektu lomām un pienākumiem, kā arī riska sadalīšanu un pārvaldību būvniecības procesā. FIDIC līguma noteikumu piemērošana balstīta uz tūkstošiem veiksmīgu projektu visā pasaulē, tāpēc ieguvēji no FIDIC ir visas procesā iesaistītās puses.

Uzskatu, ka FIDIC ir lielisks mehānisms, lai būvniecības nozarē izskaustu ēnu ekonomikas ietekmi, paveikto darbu savlaicīgu nepieņemšanu un apmaksas kavēšanu vai tās neveikšanu vispār. Kā zināms, Latvijā nodokļus jāiemaksā valsts budžetā nevis no esošās naudas plūsmas, bet no izrakstītajos rēķinos ietvertajiem nodokļiem. Nereti tieši apakšuzņēmēji būvniecības procesa laikā ir spiesti meklēt risinājumu tam, ka laikā netiek samaksāts par paveikto darbu un tā rezultātā iestājas maksātspējas draudi, netiek laikā veikti nodokļu maksājumi valsts budžetā, tiek meklēti risinājumi algu samaksai ar ēnu ekonomikas elementu palīdzību. FIDIC visas šīs problēmas nenovērsīs, taču FIDIC noteikumos ietvertais Inženiera institūts daļu no tām var identificēt un risināt būtiski ātrākos termiņos.

Svarīgi, ka līdz ar FIDIC ieviešanu publiskajos iepirkumos visā valstī publiskajā sektorā varētu runāt par saprātīgu un pārdomātu administratīvā resursa ekonomēšanu.

Inženiera institūts

Būtiskākais jauninājums ar FIDIC ieviešanu ir inženiera institūts.

Līdzšinējā praksē būvuzraudzībā Latvijā saskaņā ar Noteikumiem būtiskākās ir būvuzrauga kontroles funkcijas, proti, vai būvdarbi tiek veikti atbilstoši Noteikumiem un Latvijas būvnormatīviem (LBN), vai materiāliem un tehnoloģiskajām iekārtām ir nepieciešamie sertifikāti u.tml., kā arī ar materiālu sagatavošana objekta nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar LBN.

Saskaņā ar FIDIC līgumu noteikumiem inženiera pilnvaras un kompetence ir daudz plašākas, jo viņa uzdevums ir nodrošināt projekta procesu sistemātisku vadību un kontroli. Inženieris darbojas kā pasūtītāja pārstāvis un vidutājs starp pasūtītāju un būvuzņēmēju. Inženieris savus pienākumus veic saskaņā ar līgumu ar pasūtītāju, pamatojoties uz detalizētu inženiera darba uzdevumu un noteiktajām inženiera pilnvarām.

FIDIC paredzēts, ka inženiera darbu nevar veikt viena atsevišķa fiziskā persona, tādēļ inženieris parasti ir juridiskā persona, kas slēdz līgumu par inženiera funkciju veikšanu un norīko vienu galveno atbildīgo inženieri un vairākus inženiera asistentus, kas kopā veido inženiera komandu. 

Inženiera pienākumos ietilpst uz tehnoloģijām balstīti intelektuāli pakalpojumi celtniecības un dabiskajā vidē, kas var ietvert:

• projekta plānošanu un tā sekmīgas realizācijas izvērtēšanu;
• projekta novērtēšanu, tostarp finanšu analīzi;
• vides novērtējumu un vides ietekmes izvērtēšanu;
• iIlgtspējīguma izvērtēšanu;
• ģeoloģiskās izpētes pakalpojumus;
• arhitektūras un inženieru daļu projektēšanas pakalpojumus;
• konkursu dokumentu sagatavošanu;
• piedāvājumu izvērtēšanu;
• būvniecības procesa uzraudzību;
• projektu vadību;
• kvalitātes vadību;
• būvniecības vadību (FIDIC inženieris nebūvē);
• izmaksu kontroli un vadību;
• līgumu vadību;
• nodošanu ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšanu;
• taksācijas pakalpojumus;
• kļūdu un defektu izmeklēšanu;
• tehniskās apmācības;
• riska analīzi un vadību;
• apjomu apsekošanu, kontroli un izvērtēšanu u.c. darbus, kas var būt nepieciešami un svarīgi būvniecības procesa gaitā.

Secinājumi

Kopumā var secināt, ka FIDIC ir pilnveidojis inženiera kompetenci un atbildību tādā apmērā, lai pasūtītājam pēc iespējas nodrošinātu profesionālu atbalstu visā būvniecības procesa gaitā, sākot ar idejas rašanās brīdi un pabeidzot, piemēram, ar būves apsaimniekošanas uzsākšanu (faktiski runa ir par LVS EN 16310 standartu).

Jāuzsver, ka, atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018.gadā Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem: "Kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā?" 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, savukārt citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tādēļl sniegtās atbildes ļauj secināt, ka FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Manuprāt, ar FIDIC līgumu izmantošanu publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā tiktu veicināta ārvalstu pretendentu dalība iepirkumos, kas reizē veicinātu Latvijas inženieru, būvuzņēmēju un konsultantu konkurētspēju starptautiskā arēnā.

Visa minētā ietvaros, izmantojot iespēju, aicinu EM izpildīt Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.-2024.gadam pagājušā gada prioritāro uzdevumu un ieviest FIDIC kā tipveida līgumus būvniecības nozarē arī publiskajos iepirkumos, bet privāto tiesību subjektus aicinu atteikties no prasmju un īpašo zināšanu demonstrēšanas, izstrādājot uzņēmuma līgumus. Nekādā mērā neuzstāju, ka FIDIC būtu jābūt vienīgajiem tipveida līgumiem valstī (Zviedrija, Norvēģija, piemēram, pieļauj izmantot nacionālos standartus un tipveida līgumus), taču FIDIC kā sākotnējais tipveida standarts noteikti ir labākais, zināmākais un efektīvākais risinājums ceļā uz nozares sakārtošanu un jaunas darba pieredzes iegūšanu.