Laikā, kad pasaulē sākusies jauna ekonomiskā krīze un prātojam, kādas varētu būt tās sekas, ir svarīgi ne tikai kritiski izvērtēt jau nodibinātās tiesiskās attiecības, bet arī, izmantojot jauniegūto pieredzi, pārdomāt, kā turpmāk rīkoties, lai pasargātu sevi no negatīvām finansiālajām sekām, ko var radīt apstākļu izmaiņas. Būvniecības līgumu kontekstā šādu drošību piedāvā būvniecības izmaksu indeksi.

Jo ilgāks ir līguma izpildes termiņš, jo lielāka ir iespēja, ka tā spēkā esamības laikā var rasties dažādas apstākļu izmaiņas. Vieni no līgumiem, kam raksturīgi garāki izpildes termiņi, ir būvniecības līgumi. Savukārt viens no veidiem, kādā būvniecības līguma puses (gan pasūtītājs, gan būvuzņēmējs) sevi mēģina pasargāt no, iespējams, pienākuma pildīt sev finansiāli neizdevīgu līgumu, ir līguma cenas korekcijas noteikšana līgumos, piemērojot būvniecības izmaksu indeksu.

Kas ir būvniecības izmaksu indeksi?

Jēdziens "būvniecības izmaksu indeksi" plašākai sabiedrībai pirmo reizi kļuva zināms 2018. gada septembrī, kad publiski izskanēja ziņas par strīdu starp pilnsabiedrību "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" un Kultūras ministriju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības darbu apmaksu. Šajā lietā jorpojām nav stājies spēkā galīgais nolēmums, tāpēc to nekomentēšu, taču šis nav pirmais gadījums, kad Latvijas tiesās nokļūst strīds, ka saistīts ar būvniecības izmaksu indeksu piemērošanu līgumos.